Latvija ir paveikusi lielu darbu, lai modernizētu savu tieslietu sistēmu un izpildītu apņemšanos uzlabot tiesu pieejamību saskaņā ar Ilgtspējīgas attīstības mērķa (IAM) 16.3. punktu. Tiesu pieejamība visiem ir būtiska demokrātijai, iekļaujošas un ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes veicināšanai un cilvēku vispārējās labklājības uzlabošanai.

Strīdu izšķiršanai tiešsaistē (SIT) ir būtiska nozīme tieslietu sistēmu modernizācijā, lai uzlabotu tiesu pieejamību efektīvā un rentablā veidā un apmierinātu iedzīvotāju, uzņēmumu un kopienu juridiskās vajadzības. Pamatojoties uz virkni stratēģisku dokumentu un spēcīgu pamudinājumu pārmaiņām, Latvija ir spējīga izstrādāt visaptverošu SIT stratēģiju, lai īstenotu un sniegtu nepārtrauktus SIT pakalpojumus, kas ietver pilnu strīdu izšķiršanas mehānismu klāstu - no samierināšanas, mediācijas, ombuda procesa un šķīrējtiesas līdz tiesvedībai tiesā.

Panākumu pamatu veido stratēģisko dokumentu kopums, kas atspoguļo Latvijas apņemšanos. Inovācijas ir viena no Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam ("Latvija 2030") prioritātēm, kas atspoguļo valsts ilgtermiņa attīstības redzējumu. Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam ir noteiktas Latvijas apņemšanās sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus līdz 2030. gadam, kā prioritātes izvirzot strīdu risināšanas kultūru, izmantojot alternatīvas strīdu izšķiršanas metodes (ASI), pieejamas un efektīvas tiesu un tiesībaizsardzības sistēmas un digitālo tehnoloģiju un datu pielietojumu. Turklāt Latvijas Tieslietu ministrijas darbības stratēģija 2022.–2026. gadam ir noteiktas tādas prioritātes kā taisnīga tiesu sistēma, droša uzņēmējdarbības vide un tieslietu pakalpojumu digitalizācija, ko atbalsta arī Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam. Šīs augsta līmeņa apņemšanās redzamas arī praksē, jo Latvija ir sākusi izmantot digitālās tehnoloģijas un datus nejaušai tiesu lietu sadalei, autentifikācijas mehānismiem, elektroniskajam parakstam un tiesu informatīvo sistēmai (TIS), e-lietu platformai "e-lietas platforma" un vienas pieturas aģentūrai "Latvija.lv". Tas viss norāda uz skaidru izpratni par digitālo pārveidi, lai uzlabotu tiesu pieejamību valstī.

Lai gan līdz šim ir paveikts daudz, jārisina vairāki uzdevumi, lai pilnībā atraisītu SIT potenciālu Latvijā. ASI joprojām trūkst uzticības kā efektīvam un uzticamam strīdu izšķiršanas līdzeklim, daļēji tāpēc, ka pastāv bažas par objektivitāti un interešu konfliktiem, kā arī tāpēc, ka strīdu izšķiršanas rezultāti ir reti izpildāmi un paredzami. Kā citas svarīgas problēmas ir minētas zems informētības un prasmju līmenis, tostarp nepieciešamība uzlabot tieslietu ierēdņu digitālās lietošanas prasmes, padarīt ASI pievilcīgāku dažādu profilu pārstāvjiem un veicināt iedzīvotāju tiesisko informētību par strīdu izšķiršanas iespējām ārpus tiesas. Gaidāmā ESAO strīdu izšķiršanas tiešsaistē ietvara ("ESAO SIT ietvars") kartēšana un piemērošana konkrētiem prasību veidiem - vienkāršotām un brīdinājuma procedūrām un patērētāju prasībām - arī norāda uz jomām, kurās nepieciešami uzlabojumi, tostarp tiesiskās reformas attiecībā uz naudas līdzekļu maksimālajiem ierobežojumiem, procesuālajiem termiņiem un automatizācijas iespējām.

Latvijas turpmākās stratēģijas un īstenošanas ceļus varētu atbalstīt skaidra un visaptveroša pieeja SIT un plašāki tieslietu nozares modernizācijas darbi. Veicot nemitīgus uzlabojumus, Latvijā pastāv neizmantota iespēja paplašināt digitālās transformācijas centienus, lai uzlabotu strīdu izšķiršanu tiesās un ārpus tām. Raugoties no digitālās pārvaldības viedokļa, nepieciešams atteikties no "digitalizācijas pēc noklusējuma", pieņemot pieeju, kas paredz digitālo tehnoloģiju un datu iekļaušanu tieslietu politikas un pakalpojumu izstrādē un sniegšanā. Digitālās pārveides vadības struktūras iecelšana būtu svarīgs solis, lai nodrošinātu stratēģisko pārraudzību un atvieglotu digitālās pārveides projektu, tostarp SIT, koordināciju un īstenošanu.

Ieguldījumi stabilā digitālā un datu pārvaldībā, tostarp datu arhitektūrā un infrastruktūrā, ir būtiski, lai Latvijas tieslietu sistēmā ieviestu digitālos rīkus, kas ir svarīgi veiksmīgai SIT nodrošināšanai, piemēram, e-parakstu un sadarbspējīgas sistēmas. Tas var arī palīdzēt nodrošināt automatizāciju, ko var izmantot, racionalizējot tehniskos, procesuālos un laika ziņā ierobežotos izpildes posmus, ja neviena no iesaistītajām pusēm neceļ iebildumus. Turklāt ir vērts apsvērt arī visaptverošu juridiskās palīdzības pakalpojumu novērtēšanas, koncepcijas izstrādes un sniegšanas automatizāciju. Tehnoloģiski neitrāla tiesību sistēma, atvērtu standartu atbalstīšana un novecojušu pakalpojumu ekspluatācijas pārtraukšana var palīdzēt mazināt tehnoloģiju mantojuma riskus. Cenšoties modernizēt tieslietu nozari, jāveic pasākumi, lai izstrādātu ētiskas un pārredzamas pamatnostādnes digitālo tehnoloģiju un datu izmantošanai.

Šajā ziņojumā ir uzsvērtas dažas jomas, kurās turpmākas darbības varētu veicināt sekmīgu SIT īstenošanu, lai uzlabotu tiesas pieejamību. Šajā sakarā Latvija varētu apsvērt turpmākus pasākumus, lai padarītu tieslietu sistēmu vairāk vērstu uz cilvēkiem, tostarp izmantojot universālu vārteju, kas palīdzētu personām, kurām ir juridiskas problēmas, vērsties pie atbilstošiem pakalpojumiem un kanāliem. Ieinteresēto pušu iesaistīšana no paša sākuma un visā SIT risinājumu izstrādes un īstenošanas gaitā ir citi svarīgi aspekti uz cilvēkiem vērstas tiesiskuma sistēmas un veiksmīgas SIT īstenošanas procesā. Regulāru juridisko vajadzību apsekojumu un periodisku tieslietu pakalpojumu novērtējumu veikšana var sniegt vērtīgu ieskatu par iedzīvotāju vajadzībām un esošo politiku un iniciatīvu efektivitāti. Arī tieslietu sistēmas ierēdņu apmācības veicināšana un cilvēku iespēju stiprināšana, uzlabojot juridisko pratību un informētību, tostarp par ASI, var uzlabot SIT izmantošanu Latvijā.

Lai paplašinātu SIT, tostarp ASI, izmantošanu, Latvijai jāturpina stiprināt sabiedrības uzticību ombudu sistēmām. Īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai nodrošinātu procesa un tā rezultātu objektivitāti. Latvija varētu apsvērt arī tiesiskās reformas, tostarp veicināt tiesisko noteiktību un šķīrējtiesas un mediācijas līgumu izpildāmību, risināt jautājumus, kas saistīti ar advokātu honorāriem, kā arī pārskatīt naudas līdzekļu ierobežojumus un procesuālos termiņus attiecībā uz vienkāršotām un brīdinājuma procedūrām un patērētāju prasībām. Īpaši attiecībā uz pēdējo minēto jomu Latvija varētu apsvērt arī iespēju ļaut ombudiem izlemt lietu kopumā un neierobežot savu kompetenci ar patērētāju tiesību aizsardzības tiesību aktiem, ieviest vienotu kontaktpunktu visiem patērētāju un komersantu strīdiem, lai palīdzētu centralizēt un sadalīt ienākošās sūdzības kompetentajām iestādēm, kā arī savienot ombudu platformas ar tiesu sistēmām.

Šo ieteikumu izpilde bruģēs ceļu sekmīgai SIT īstenošanai Latvijā.