Latvijai, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts kopš 2004. gada, ir maza, dinamiska un atvērta ekonomika, kas veiksmīgi pārgājusi no centrālās plānošanas uz tirgus ekonomiku. Uzsāktās reformas ir veicinājušas progresu, lai gan kopumā no zema starta līmeņa un lauksaimniecībā lēnākā tempā nekā ekonomikā kopumā. Šajā ziņojumā aplūkoti apstākļi, kādos Latvijas pārtikas un lauksaimniecības nozares saimniecības un uzņēmumi veic inovācijas, lai kļūtu produktīvāki un videi draudzīgāki. Tajā apzinātas iespējas, kā arī problēmas, kas vēl jārisina. To skaitā ir prasmju nepietiekamība, emigrācija un iedzīvotāju skaita samazināšanās, kā arī iedzīvotāju un pakalpojumu koncentrācija pilsētās, kas skar visu tautsaimniecību. Nozares līmenī ir problēmas ar lauksaimniecības atbalsta maksājumu izmantošanu nekomerciālu saimniecību atbalstam un augsts neapmaksātā darbaspēka līmenis lauku saimniecībās. Risinot šīs problēmas, lauksaimniecības inovācijas var izmantot, lai uzlabotu nozares produktivitāti, kā arī pārtikas sistēmas ilgtspēju un efektivitāti. Šajā pārskatā sniegti vairāki ieteikumi, kas ļautu lauksaimniecības politikai veicināt labi funkcionējošu inovācijas sistēmu, kura spētu risināt nākotnes problēmas.