Efektīvas strīdu izšķiršanas tiešsaistē attīstība Latvijā

1. Strīdu izšķiršanas tiešsaistē izstrāde Latvijā Novērtējums un rekomendācijas

Kopsavilkums

Šajā nodaļā izklāstīti galvenie secinājumi, kas izriet no ESAO veiktā strīdu izšķiršanas tiešsaistē (SIT) novērtējuma Latvijā, un apkopoti galvenie politikas ieteikumi šī procesa attīstībai. ESAO ieteikumi ir izstrādāti, lai palīdzētu Latvijai sasniegt tās stratēģiskos mērķus - modernizēt tieslietu sistēmu un sekmīgi īstenot ESAO.

1.1. Ievads

Šajā ziņojumā aprakstīti Latvijas veiktie pasākumi digitālās transformācijas jomā tieslietu nozarē, novērtētas iespējas un izaicinājumi, kā arī sniegti ieteikumi veiksmīgai strīdu izšķiršanas tiešsaistē (SIT) ieviešanai, pamatojoties uz ESAO tiešsaistes strīdu izšķiršanas ietvaru ("ESAO SIT ietvars"). (OECD, forthcoming[1]). Ziņojumā apzinātas potenciālās jomas, kurās Latvijā varētu izmantot SIT, un piemērots gaidāmais ESAO SIT ietvars trīs konkrētiem prasījumu veidiem - vienkāršotām un brīdinājuma procedūrām un patērētāju prasījumiem. Pamatojoties uz ESAO Ieteikumu par tiesu pieejamību un uz cilvēkiem vērstām tiesu sistēmām (OECD, 2023[2])un citu ESAO valstu pieredzi, šajā nodaļā ir apkopoti galvenie politikas ieteikumi, lai atbalstītu Latvijas pašreizējos pasākumus, lai modernizētu tieslietu nozari un palīdzētu saskaņoti īstenot SIT.

1.2. Tālāks ceļš uz tiesiskuma pieeju, kas vērsta uz cilvēkiem

Saskaņā ar Ilgtspējīgas attīstības 16. mērķi un 16.3. punktu par to, ka nevienu nedrīkst atstāt novārtā, Latvija ir apņēmusies savā tieslietu sistēmā izmantot uz cilvēkiem vērstu pieeju, lai nodrošinātu efektīvus, iedarbīgus un pieejamus tieslietu pakalpojumus. Pēdējos gados valsts ir veikusi pasākumus, lai reformētu tieslietu nozari, ņemot vērā uz cilvēkiem vērstu perspektīvu, uzlabotu tieslietu ierēdņu un plašākas sabiedrības daļas prasmes un tiesisko informētību, kā arī paplašinātu alternatīvo strīdu izšķiršanas (ASI) mehānismu izmantošanu.

Tomēr ir iespējams uzlabot koordinācijas un sadales mehānismus, lai palīdzētu novirzīt personas ar juridiskām vajadzībām uz atbilstošiem pakalpojumiem. Plašākā nozīmē, lai stiprinātu tieslietu pakalpojumu vispārējo orientāciju uz cilvēkiem, ir iespējams uzlabot juridisko lietpratību un informētību, it īpaši neaizsargāto grupu vidū; regulāri veikt juridisko vajadzību apsekojumus, lai uzlabotu izpratni par iedzīvotāju un uzņēmumu juridiskajām vajadzībām; un novērtēt esošās politikas un iniciatīvu efektivitāti. Turklāt, lai maksimāli palielinātu SIT izmantošanu, jāpaplašina juridiskā palīdzība, jāstiprina lēmumu izpildāmība un noteiktība, kā arī jāveicina pasākumi, kuru mērķis ir palielināt mediācijas pakalpojumu pievilcību.

Taču ir jārisina arī noteiktas citas problēmas. Ņemot vērā advokāta honorāru apmēru, kas zaudējušajai pusei ir jākompensē, pašreizējā sistēma var veicināt pārmērīgu skaitu iebildumu pret prasībām. Viens no šķēršļiem mediatoru kā efektīvas strīdu izšķiršanas metodes izmantošanai tika konstatēts mediatoru daudzveidības trūkums, tostarp attiecībā uz pieredzi un kompetences jomām.

Lai šie pasākumi turpinātu attīstīties, Latvija varētu apsvērt šādus ieteikumus:

• Pieņemt pieeju "nav nepareizo durvju", lai palīdzētu nodrošināt pareizu koordināciju un sadali, novirzot cilvēkus ar juridiskām problēmām uz pareizajiem dienestiem un kanāliem.

• Veicināt izpratni par ētiskajām vērtībām un to iekļaušanu visos SIT pakalpojumu izstrādes un sniegšanas posmos.

• Turpināt nodrošināt, ka ieinteresētās personas tiek iesaistītas pēc iespējas agrāk un visā SIT izstrādes un īstenošanas procesā Latvijā.

• Uzlabot juridisko pratību un informētību, tostarp par SIT, kā līdzekli, lai dotu iespēju cilvēkiem, jo īpaši neaizsargātām grupām.

• Apsvērt iespēju periodiski veikt juridisko un tieslietu vajadzību apsekojumus, lai palīdzētu izprast iedzīvotāju un uzņēmumu vajadzības un novērtēt tieslietu sistēmas politikas un iniciatīvu efektivitāti.

• Apsvērt tiesisko reformu veicināšanu, lai nodrošinātu juridisko noteiktību un SIT (piemēram, šķīrējtiesas, mediācijas) lēmumu izpildāmību.

• Apsvērt iespēju pārskatīt zaudējušajai pusei kompensējamo advokāta honorāru apmēru, lai novērstu juridisko mehānismu ļaunprātīgu izmantošanu, iebilstot pret prasībām.

• Apsvērt iespēju paplašināt juridiskās palīdzības izmantošanu ASI, lai palielinātu tiesas pieejamību un veicinātu to, ka ASI izmanto ekonomiski nelabvēlīgā situācijā esoši cilvēki.

• Palielināt mediācijas pievilcību, uzlabojot apmācību un radot stimulus, lai piesaistītu daudzveidīgāku potenciālo mediatoru loku.

• Noteikt periodiskus novērtējumus, lai palīdzētu novērtēt reformu atbilstību, efektivitāti, lietderību, lietderīgumu, ilgtspēju un ietekmi arbitrāžas procesā, ņemot vērā jaunās stratēģiskās pieejas un mērķus.

1.3. Digitālo tehnoloģiju un datu izmantošana, lai pārveidotu strīdu izšķiršanu

Latvija pēdējos gados ir veikusi pasākumus, lai ieviestu digitālās tehnoloģijas tieslietu nozarē. Daži no šiem pasākumiem ir atspoguļoti tās tieslietu sistēmā, tostarp digitālās pārveides stratēģiskās pamatnostādnes, portāla “Elieta.lv” (tiešsaistes portāls, kurā izmeklēšanas, tiesvedības un izpildes procesa pusēm ir pieejami pakalpojumi, informācija un lietas materiāli) ieviešana, digitālo rīku ieviešana tiesu zālēs, autentifikācijas mehānismi, elektroniskais paraksts un tiesu informātīvā sistēma (TIS).

Tomēr ir iespējams uzlabot digitālo un datu pārvaldību tieslietu jomā, tostarp uzticot atbildību digitālās pārveides vadības struktūrai un turpmāk saskaņojot koordinācijas mehānismus ar centrālo valdību, pieņemot stratēģisku pieeju, kas paredz pāreju no koncepcijas "digitāli pēc noklusējuma", un uzlabojot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūru. Nepieciešams arī attīstīt datu infrastruktūru un arhitektūru, tostarp standartus, atsauces datus un sadarbspēju starp sistēmām (piemēram, TIS un e-lietas), lai uzlabotu tieslietu pakalpojumu izstrādi un sniegšanu, kā arī noteiktu pakalpojumu, piemēram, juridiskās palīdzības un tiesvedības posmu automatizāciju. Tāpat, šķiet, trūkst drošības pasākumu un vadlīniju datu ētiskai izmantošanai tieslietu nozarē. Turklāt ir iespējams uzlabot elastīgas pieejas piemērošanu tehnoloģiju pārvaldības praksē, stiprināt sadarbības ekosistēmu starp tieslietu nozari un nevalstiskajiem un privātajiem pakalpojumu sniedzējiem, kā arī uzlabot digitālās prasmes tieslietu sistēmas dalībnieku un visu tieslietu sistēmas dalībnieku vidū.

Varētu apsvērt šādus ieteikumus:

• Apsveriet iespēju iecelt digitālās pārveides vadības struktūru, kas nodrošinātu stratēģisko pārraudzību un atvieglotu digitālās pārveides projektu, tostarp SIT, īstenošanu.

• Izstrādājot SIT pakalpojumus, izmantojiet digitālo dizaina pieeju.

• Īstenojiet pienācīgu datu pārvaldību, lai atbalstītu uz datiem balstītu SIT politikas un pakalpojumu izstrādi un sniegšanu.

• Izveidojiet nepieciešamos aizsardzības pasākumus un pamatnostādnes, lai nodrošinātu digitālo tehnoloģiju un datu pārredzamu un ētisku izmantošanu tieslietu nozarē.

• Atbalstiet nevalstisko un privāto pakalpojumu sniedzēju sadarbības ekosistēmu ar SIT pakalpojumu sniedzējiem.

• Turpiniet ieguldījumus digitālajās tehnoloģijās, koplietošanas pakalpojumos un instrumentos ilgtermiņā (piemēram, izmitināšana un infrastruktūra, digitālā identitāte un paraksts), lai nodrošinātu ilgtspējīgu tieslietu nozares digitālo pārveidi Latvijā.

• Nodrošiniet sadarbspēju starp dažādām tieslietu sistēmām, jo īpaši TIS, e-lietu platformu un SIT platformām, lai nodrošinātu visaptverošus pakalpojumus.

• Turpiniet uzlabot TIS sistēmu, jo īpaši, lai uzlabotu tieslietu pakalpojumu izmantošanu.

• Izstrādājiet pieejas, kas palīdz pārvaldīt tehnoloģisko progresu, piemēram, tehnoloģiski neitrālu tiesību sistēmu, priekšroku atvērtiem standartiem un pakalpojumu ekspluatācijas pārtraukšanai, lai samazinātu nolietotu tehnoloģiju riskus.

• Stipriniet tieslietu sistēmas dalībnieku digitālās prasmes un turpināt uzlabot visu tieslietu sistēmas dalībnieku, tostarp SIT iesaistīto, digitālo prasmju līmeni.

• Apņemieties sistemātiski piemērot elastīgu pieeju SIT pakalpojumu izstrādē un sniegšanā Latvijā.

• Apsveriet iespēju izpildes posmā automatizēt stingri tehniskus, procesuālus un/vai laika ziņā ierobežotus pasākumus, ja neviena no pusēm nav iesniegusi iebildumus.

• Apsveriet iespēju automatizēt visu juridiskās palīdzības pakalpojumu novērtēšanas, koncepcijas izstrādes un sniegšanas procesu.

1.4. Vienkāršotās procedūras pārskatīšana Latvijā

Vienkāršotā procedūra, kas piemērojama maza apmēra prasībām līdz EUR 1500, īpašu uzmanību pievēršot parādnieku prasībām, piedāvā priekšrocības pusēm, kuras izvēlas šo ceļu, tostarp rentabilitāti, elastīgumu un mazāk formalitāšu strīdu risināšanā.

Šī ziņojuma vajadzībām veiktā kartēšana ļāva noteikt dažus vienkāršotās procedūras aspektus, kurus būtu lietderīgi reformēt. Tas ietver turpmāku norādījumu izstrādi tiesnešiem par tiesas sēžu vadību un attiecīgas informācijas sniegšanu cilvēkiem par vienkāršoto procedūru. Turklāt ir nepieciešams pārskatīt naudas prasību vērtību un, izmantojot automatizāciju, racionalizēt tehniskos, procesuālos un laika ziņā ierobežotos pasākumus.

Lai vēl vairāk uzlabotu vienkāršoto procedūru, Latvija var apsvērt šādus ieteikumus:

• Sniegt turpmākus norādījumus tiesnešiem par to, vai un kā vienkāršotā procedūrā rīkot klātienes vai tiešsaistes tiesas sēdes, kad lieta tiek iztiesāta tiesas sēdē, ņemot vērā tiesnešu rīcības brīvību, dalībnieku tiesības efektīvi piedalīties un godprātību attiecībā uz liecinieku, ekspertu dalību un pierādījumu sniegšanu.

• Uzlabot e-lietu portālu “Elieta.lv”, lai tiesiskuma sadaļā iekļautu skaidras vadlīnijas ar visaptverošu informāciju par vienkāršoto procedūru, tostarp par piemērojamību, nosacījumiem prasības iesniegšanai un pakāpenisku procesu.

• Apsvērt iespēju palielināt vienkāršotajai procedūrai pakļauto naudas prasību vērtību līdz vismaz EUR 3500, grozot Civilprocesa likuma 259.¹⁹ panta 2. daļu.

• Apsvērt iespēju automatizēt vienkāršotās procedūras aspektus, tostarp atkārtotus uzdevumus, kas rada ievērojamu darba slodzi (piemēram, procesuālās darbības, kas nav pretrunīgas vai kas neprasa padziļinātu faktu vai tiesību aktu analīzi, piemēram, termiņa pagarinājumu piešķiršana; laikā ierobežotu lēmumu pieņemšana pēc tam, kad nav saņemta pušu atbilde; un pušu informēšana par noteiktu prasību izpildi, piemēram, par nodevu samaksu, dokumentu vai informācijas pieprasījumu iesniegšanu vai trūkstošo prasību vai lietas elementu identificēšanu), vienlaikus vajadzības gadījumā saglabājot tiesneša kontroli.

1.5. Brīdinājuma procedūras pārskatīšana Latvijā

Kopumā brīdinājuma procedūra sniedz virkni priekšrocību strīdu izšķiršanai Latvijā. Tā ir pievilcīga iespēja strīdu risināšanai, kas ir efektīva, rentabla un mazāk strīdīga nekā tradicionālās tiesvedības procedūras. Konkrēti, tas ļauj kreditoram iegūt izpildu dokumentu pret parādnieku, neveicot pilnu tiesvedības procedūru. Šādas procedūras izmantošanu ierobežo maksimālā naudas summa EUR 15 000 apmērā.

Brīdinājuma procedūras kartēšana šim ziņojumam arī palīdzēja identificēt vājās vietas, kas kavē efektivitāti un raitumu. Piemēram, trīs mēnešu termiņš parastas tiesvedības uzsākšanai no brīdinājuma procedūras pabeigšanas var novest pie nevajadzīgi ilga procesa. Tāpat pastāv neizmantotas iespējas automatizēt dažus brīdinājuma procedūras posmus.

Lai risinātu šos jautājumus, varētu apsvērt šādus ieteikumus:

• Apsvērt iespēju palielināt to naudas prasību vērtību, kurām piemēro brīdinājuma procedūru, līdz vismaz EUR 25 000, grozot Civilprocesa likuma 406.¹ panta 2. daļas 6. punktu.

• Apsvērt iespēju saīsināt parādniekam noteikto termiņu parastās procedūras uzsākšanai no trim līdz diviem mēnešiem pēc brīdinājuma procedūras pabeigšanas ar pozitīvu lēmumu kreditoram, grozot Civilprocesa likuma 406.¹⁰ panta 1. daļu.

• Apsveriet iespēju automatizēt dažus brīdinājuma procedūras aspektus (tostarp laika ziņā ierobežotus procesus, prasību novērtēšanu, brīdinājuma izdošanu un izpildes lēmumu pieņemšanu), jo tā notiek pēc ļoti skaidriem posmiem, pamatojoties uz noteiktām prasībām, ko varētu pārvērst vienkāršos noteikumos.

1.6. Patērētāju prasījumu tiesību aizsardzības uzlabošana Latvijā

Patērētāju strīdi izriet no patērētāju tiesībām un ietver konfliktus starp personu, kas iegādājusies preces vai pakalpojumus no citas fiziskas vai juridiskas personas, kura rīkojas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros. Tiesu sistēma Latvijā dod priekšroku neformalitātei un attiecību saglabāšanai, lai risinātu patērētāju strīdus. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), Patērētāju strīdu izšķiršanas komisija (PSRK), nozaru ārpustiesas strīdu izšķiršanas mehānismi un tiesvedība tiesā ir dažas no pieejamajām patērētāju strīdu izšķiršanas iespējām.

Tomēr, ņemot vērā iespējamās bažas par objektivitāti un interešu konfliktiem pagātnē, joprojām ir iespējams uzlabot sabiedrības uzticēšanos ombudu sistēmām. Salīdzinoši augsts neievērošanas līmenis, kas saistīts ar to, ka lēmumi nav izpildāmi, mazais ombudu piedāvājums, ierobežotā kompetence patērētāju tiesību aizsardzības jomā un piekļuves ombudiem centralizācijas trūkums ir citi šķēršļi, ar kuriem cilvēki var saskarties, mēģinot atrisināt savas patērētāju problēmas. Šī ziņojuma vajadzībām veiktā patērētāju prasību kartēšana ļāva konstatēt, ka PTAC un nozaru ombudu platformu integrācija ar tiesu sistēmām ir ierobežota, kas ir būtisks šķērslis patērētājiem, kuri cenšas apmierināt savas juridiskās vajadzības.

Lai novērstu šos trūkumus, Latvija varētu:

• Turpināt strādāt, lai stiprinātu sabiedrības uzticību ombudu sistēmām, īpašu uzmanību pievēršot interešu konfliktiem.

• Apsvērt iespēju ieviest saistošus lēmumus, kurus var pārskatīt tiesā, attiecībā uz dažiem patērētāju prasību veidiem (piemēram, banku un apdrošināšanas jomā), jo īpaši tāpēc, ka strīdu izšķiršana PTAC ir ātrāka un nerada finansiālu slogu patērētājiem.

• Apsvērt iespēju atļaut ombudiem izlemt lietu kopumā un neierobežot savu kompetenci tikai ar patērētāju tiesību aizsardzības tiesībām, lai veicinātu strīdu risināšanas izmantošanu Latvijā.

• Apsvērt iespēju ieviest vienotu kontaktpunktu (piemēram, izmantojot vienas pieturas aģentūru/Latvijas e-lietas platformu) visiem patērētāju un komersantu strīdiem, lai palīdzētu centralizēt un sadalīt ienākošās sūdzības kompetentajām iestādēm, tādējādi uzlabojot ombuda sistēmu pieejamību patērētāju un komersantu strīdiem, sniedzot patērētājiem visaptverošu piedāvājumu.

• Apsvērt iespēju sasaistīt PTAC un nozaru ombudu platformas ar tiesu sistēmām.

Atsauces

[2] OECD (2023), Recommendation of the Council on Access to Justice and People-Centred Justice Systems, https://legalinstruments.oecd.org/en/instruments/OECD-LEGAL-0498.

[1] OECD (forthcoming), OECD Conceptual Framework for Online Dispute Resolution.