Šajā nodaļā, pamatojoties uz gaidāmo ESAO strīdu izšķiršanas tiešsaistē ietvaru ("ESAO SIT ietvars"), apzināts pašreizējais stāvoklis Latvijas digitālās transformācijas jomā, novērtētas iespējas un izaicinājumi un sniegti ieteikumi veiksmīgai strīdu izšķiršanas tiešsaistē (SIT) ieviešanai valstī. Lai panāktu saskaņotu pieeju SIT pakalpojumu īstenošanai un netraucētai sniegšanai, kas ir būtiska tiesiskuma pieejamības uzlabošanai, nodaļā aplūkoti trīs pareizas SIT sistēmas pīlāri: pārvaldība, politikas sviras un ētika un aizsardzības pasākumi. Tādā veidā tiek likts arī pamats SIT koncepcijas piemērošanai konkrētiem strīdu izšķiršanas veidiem, piemēram, mediācijai, iztiesāšanai un šķīrējtiesai, kā arī trīs īpašiem procedūru veidiem, kas turpmāk aplūkoti šajā ziņojumā - vienkāršotām un brīdinājuma procedūrām un patērētāju prasībām.
Efektīvas strīdu izšķiršanas tiešsaistē attīstība Latvijā
Kopsavilkums
Tiesu pieejamība visiem ir būtisks demokrātijas pamats un stipra sociālā līguma stūrakmens. Tā ir būtiska daļa no institucionālā pamata iekļaujošai un ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei un plaukstošai ieguldījumu videi. Tam ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu plašāku rezultātu sniegšanu cilvēkiem, tostarp veicinātu viņu spēju piedalīties ekonomikā, strādāt, veidot attiecības un saņemt veselības aprūpes pakalpojumus. (OECD, 2023[1]) Ņemot vērā iepriekšminētā nozīmi labklājības un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā, līdz ar starptautisku standartu izstrādi arvien lielāku nozīmi pasaulē ir ieguvusi piekļuve tiesām. Daži spilgti piemēri ir Programma 2030. gadam un tās Ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM), jo īpaši IAM 16.3. punkts "veicināt tiesiskumu valstu un starptautiskā līmenī un nodrošināt visiem vienlīdzīgu piekļuvi taisnīgai tiesai" (United Nations, 2019[2]), kā arī nesen pieņemtais ESAO ieteikums par tiesu pieejamību un uz cilvēkiem orientētām tiesu sistēmām. (OECD, 2023[1])
Tiesu pieejamība konkrēti attiecas uz iedzīvotāju, uzņēmumu un kopienu spēju novērst konfliktus un saņemt efektīvu, taisnīgu, vienlīdzīgu un savlaicīgu risinājumu savām juridiskajām un ar tiesiskumu saistītajām vajadzībām. (OECD, 2023[1]). Tiesiskuma sistēmā, kuras centrā ir cilvēks, lietotāja perspektīva tiek pieņemta kā sākumpunkts, un, izstrādājot un sniedzot juridiskos un tiesvedības pakalpojumus tiesas telpās un ārpus tām, centrā ir cilvēks. Juridiskie un tiesiskuma pakalpojumi aptver virkni klātienes, tiešsaistes vai hibrīda juridisko un ārpustiesas pakalpojumu, kas iedzīvotājiem un uzņēmumiem piedāvā atbalstu juridiskās informācijas, padomu, resursu un pārstāvības veidā, kā arī formālus vai neformālus mehānismus, lai atrisinātu strīdus vai apmierinātu juridiskās vajadzības.
Strīdu izšķiršanas tiešsaistē (SIT) attīstība ir daļa no notiekošajām pārmaiņām, kuru mērķis ir padarīt tiesu sistēmas pieejamākas un vairāk vērstas uz cilvēkiem. Cilvēki un uzņēmumi saskaras ar konfliktiem jaunos veidos un kļūst prasīgāki attiecībā uz to, kā risināt konfliktus. Lielākas gaidas no sabiedriskajiem pakalpojumiem, ko izvirza zinošāki lietotāji, ņemot vērā pieaugošo iekšējo un ārējo spiedienu, piemēram, zemāku uzticības līmeni valsts iestādēm (OECD, 2022[3]), digitālā laikmeta solījumus un ekonomikas krīzi, ir galvenie virzītājspēki, kas prasa pārmaiņas tieslietu sistēmās. Tas nozīmē, ka tieslietu pakalpojumu izstrādē un sniegšanā galvenā uzmanība jāpievērš cilvēku vajadzībām. Digitālās tehnoloģijas un dati ir svarīgs līdzeklis tieslietu pakalpojumu pārveides procesā.
Nav vispārpieņemtas SIT definīcijas. Tomēr katrā definīcijā ir divi kopīgi būtiski elementi - strīdu izšķiršanas procesu veidi un tas, kā digitālās tehnoloģijas un dati tiek izmantoti, lai uzlabotu ar SIT saistītos procesus un pakalpojumus - neatkarīgi no tā, vai tie tiek izmantoti, lai pārveidotu procesus un sniegtu inovatīvus tiesu pakalpojumus (piemēram, nodrošinot nepārtrauktu pirmstiesas un tiesas pakalpojumu integrāciju; piemērojot algoritmus, lai uzlabotu lietu pārvaldību vai ierosinātu izlīguma iespējas; uzlabojot identitātes un paraksta autentifikācijas mehānismus pusēm un ierēdņiem), vai lai operatīvi izmantotu citādi tradicionālus strīdu izšķiršanas mehānismus (piemēram, dematerializācija, tiesas sēžu rīkošana tiešsaistē, nodrošinot piekļuvi lietām, izmantojot platformu).
SIT ir liels potenciāls, lai maksimāli palielinātu tiesas pieejamību. Lai nodrošinātu, ka iedzīvotāji un uzņēmumi var efektīvi un savlaicīgi atrisināt savas tiesvedības un juridiskās vajadzības un īstenot savas tiesības saskaņā ar cilvēktiesībām, ir svarīgi pieņemt uz cilvēkiem vērstu tiesiskuma pieeju digitālo tehnoloģiju un datu izmantošanas procesā, lai izstrādātu un nodrošinātu SIT mehānismus (OECD, 2023[1]). Turklāt SIT var veicināt tiesu pieejamības uzlabošanu, uzlabojot strīdu izšķiršanas pieejamību un tuvumu pusēm, kā arī piekļuvi informācijai (piemēram, paziņojumiem, lietām un lēmumiem, kas pieejami tiešsaistē). (OECD, 2021[4]). SIT var arī veicināt tieslietu pakalpojumu nepārtrauktību un efektivitāti. Piemēram, SIT palielina iedzīvotājiem un uzņēmumiem pieejamos strīdu izšķiršanas kanālus. Tāpat SIT var palīdzēt piedāvāt vienkāršu, efektīvu un ārpustiesas risinājumu strīdu izšķiršanai, pozitīvi ietekmējot darba slodzi, resursus un tiesas pakalpojumu kvalitāti.
Efektīvs, lietderīgs un uz cilvēkiem vērsts tiesiskums arvien vairāk tiek atzīts par būtisku iekļaujošas izaugsmes dimensiju un par līdzekli iedzīvotāju labklājības un ekonomikas rādītāju uzlabošanai (OECD, 2015[5]; 2021[6]).
Šajā kontekstā valstis izstrādā uz cilvēkiem vērstas pieejas juridisko un tieslietu pakalpojumu sniegšanai. Latvija ir pievienojusies šai globālajai tendencei. Tā ir apņēmusies modernizēt savu tieslietu sistēmu un atvieglot tiesu pieejamību visiem saskaņā ar 16. ilgtspējīgas attīstības mērķi un 16.3. punktu par visu cilvēku iekļaušanu. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam ("Latvija 2030"), Nacionālās politikas attīstības plāns 2021-2027. gadam, Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021-2027. gadam un Tieslietu ministrijas darbības stratēģija 2022.–2026. gadam ir daži no stratēģiskajiem dokumentiem, kas atspoguļo veiktos pasākumus.
Latvija ir veikusi vairākus pasākumus, lai uzlabotu tiesu pieejamības līmeni, ņemot vērā iedzīvotāju (OECD, 2021[7]), uzņēmumu (OECD, 2018[8]) un neaizsargāto grupu vajadzības (OECD, 2023[9]) un izvērtējot juridiskās un tiesiskās vajadzības un savu tiesu sistēmu (CEPEJ, 2022[10]). Valsts ir vadījusi vairākas reformas un iniciatīvas efektivitātes uzlabošanai, tostarp izstrādājusi pamatnostādnes un rezultatīvos rādītājus par lietu pārvaldību un resursu izmantošanu (European Union, 2023[11]) un paplašinājusi alternatīvu strīdu izšķiršanas (ASI) izmantošanu tādās jomās kā ģimenes un patērētāju tiesības. Tomēr Latvijā vēl ir iespējams uzlabot uzticēšanos tieslietu iestādēm (OECD, 2022[3]).
Arī Latvija pēdējos gados ir veikusi pasākumus, lai ieviestu digitālās tehnoloģijas publiskajā sektorā. 2022. gadā valsts uzrādīja apmierinošu līmeni digitālo publisko pakalpojumu jomā, kas ir augstāks par ES vidējo līmeni. (European Union, 2022[12]). Daži no šiem pasākumiem ir atspoguļoti Latvijas tieslietu sistēmā, tostarp valsts digitālās pārveides stratēģiskajās pamatnostādnēs (sk. Stratēģiska pieeja strīdu risināšanai), e-lietu portāla (kas ļauj pusēm iesniegt tiesvedības dokumentus un piekļūt tiem) ieviešanā, videokonferenču rīku nodrošināšanā tiesu zālēs, kā arī autentifikācijas mehānismu, elektroniskā paraksta un tiesu informatīvās sistēmas (TIS) ieviešanā.
Salīdzinot Latviju ar citām ES dalībvalstīm, joprojām pastāv problēmas saistībā ar savienojamību (piemēram, platjoslas pārklājums, cena) un digitālo tehnoloģiju integrāciju (piemēram, sadarbspēja, mākonis) (European Union, 2022[12]). Tas ietekmē vairākas pakalpojumu sniegšanas dimensijas, tostarp Latvijas tieslietu sistēmas pieejamību un efektivitāti (sadalas Tehnoloģiskā progresa pārvaldība, Datu pārvaldība un tās stratēģiskā izmantošana, Digitālās transformācijas attīstība sk. 3.nodaļā un Ceļi un netraucēta informācijas un lietu nodošana sk. 3.nodaļā). Lai gan Latvijā ir pieejami vairāki tiešsaistes tiesu pakalpojumi, šobrīd nav izstrādāts visaptverošs SIT plāns, kas nodrošinātu to stratēģisku izstrādi un sniegšanu.
Likumdevēji, regulatori, starptautiskās organizācijas un zinātnieki atkarībā no konteksta ir izmantojuši dažādas pieejas SIT definēšanai. Tādēļ, regulējot SIT, ir svarīgi vienoties par kopīgu izpratni par terminu (OECD, forthcoming[13]). Saskaņā ar pieeju, kas ierosināta gaidāmajā ESAO tiešsaistes strīdu izšķiršanas ietvarā ("ESAO SIT sistēma"), šajā ziņojumā ir aplūkota plaša SIT definīcija, ar to saprotot digitālo tehnoloģiju un datu izmantošanu, lai atbalstītu strīdu izšķiršanu tiesu sistēmas ietvaros un ārpus tās.
ESAO SIT ietvara mērķis ir veicināt saskaņotu SIT pakalpojumu īstenošanu un uzlabot netraucētu informācijas un strīdu nodošanu starp dažādiem strīdu izšķiršanas veidiem. Šāda pieeja atbilst iniciatīvu kopumam, ko Latvija ir pieņēmusi, lai veicinātu tiesu pieejamību, palīdzot iedzīvotājiem un uzņēmumiem efektīvi un savlaicīgi atrisināt savas juridiskās vajadzības un īstenot savas tiesības saskaņā ar cilvēktiesību saistībām.
Pamatojoties uz šīm iniciatīvām un valsts stratēģiskajiem dokumentiem (sk. Stratēģiska pieeja strīdu risināšanai), Latvija ir sākusi virzīties uz efektīvākas strīdu izšķiršanas sistēmas izveidi, izmantojot SIT.
Pamatojoties uz ESAO SIT ietvaru (sk. Logs 2.1), šajā nodaļā ir noteikti pīlāri un koncepcijas principi, novērtētas iespējas un problēmas, kā arī sniegti ieteikumi veiksmīgai SIT īstenošanai Latvijā. Šajā nodaļā ir arī likti pamati SIT koncepcijas piemērošanai konkrētiem strīdu izšķiršanas mehānismiem (piemēram, mediācijai, iztiesāšanai, šķīrējtiesai) un trim īpašiem procedūru veidiem, kas vēlāk aplūkoti šajā novērtējuma ziņojumā - vienkāršotām un brīdinājuma procedūrām un patērētāju prasībām.
ESAO SIT sistēmu veido trīs pīlāri strīdu izšķiršanas modernizēšanai:
1. pīlārs - Pārvaldība uzsver stratēģisku pieeju strīdu izšķiršanai, nodrošinot, ka SIT vispārējais virziens atbilst plašākiem pieejamu un efektīvu tiesu sistēmu mērķiem. Šis pīlārs arī atzīst dažādos SIT ekosistēmā iesaistītos dalībniekus un veicina publisko un privāto struktūru sadarbību, lai izmantotu to attiecīgās stiprās puses SIT labā.
2. pīlārs - Politikas sviras nosaka SIT pamataspektus. Tajā uzsvērta nepieciešamība pēc stingra tiesiskā un normatīvā regulējuma, kas būtu SIT pamatā un nodrošinātu stabilu pamatu īstenošanai. Šajā pīlārā aplūkotas juridiskās jomas un prasību veidi, ko SIT var efektīvi risināt. Turklāt tehnoloģiskā progresa pārvaldība ir neatņemama daļa no SIT platformu atjaunināšanas un pielāgošanas lietotāju un ieinteresēto personu mainīgajām vajadzībām.
3. pīlārs - Ētika un aizsardzības pasākumi uzsver, ka SIT ir ārkārtīgi svarīgi pievērst uzmanību ētikas standartiem un aizsardzības pasākumiem. Šie principi nodrošina taisnīgumu, pārredzamību un pārskatatbildību, kas ir būtiski svarīgi, lai panāktu uzticību SIT.
Kopā šie trīs pīlāri veido visaptverošu sistēmu, kuras mērķis ir virzīt SIT izstrādi un īstenošanu un plašāku tieslietu sistēmu modernizāciju.
Avots: Pamatojoties uz ESAO (forthcoming[13]) ESAO konceptuālais ietvars strīdu izšķiršanai tiešsaistē.
Turpinājumā aprakstīta ESAO SIT ietvara trīs pīlāru piemērošana Latvijas kontekstā. Šis pīlāru kopums uzsver, cik svarīgi ir strīdu izšķiršanas pakalpojumu izstrādē un sniegšanā galveno uzmanību pievērst digitālo tehnoloģiju un datu iekļaušanai procesā, neaprobežojoties tikai ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūras apsvēršanu.
Stratēģiska pieeja strīdu izšķiršanai var palīdzēt uzlabot efektivitāti, rentabilitāti un lietotāju apmierinātību, vienlaikus veicinot sistēmu, kas reaģē uz indivīdu un kopienu mainīgajām vajadzībām. Labi izstrādātas strīdu izšķiršanas stratēģijas mērķim jābūt nodrošināt efektīvus, iedarbīgus, taisnīgus un pieejamus strīdu izšķiršanas mehānismus neatkarīgi no lietotāju izvēlētajiem kanāliem. Neatkarīgi no tā, vai tiek izmantota īpaša stratēģija, daļa no plašākas digitālās pārveides stratēģijas vai nozares valsts stratēģijas (piemēram, valsts tiesiskuma stratēģija), tajā būtu jāņem vērā tiesiskums un juridiskie pakalpojumi, strīdu izšķiršana, digitālās tehnoloģijas un dati.
Lai sekmīgi īstenotu digitālo transformāciju strīdu izšķiršanas jomā, valdībām ir jāizvirza skaidrs redzējums un mērķi, jāizstrādā visas valdības pieeja, jāiesaista ieinteresētās puses, efektīvi jāpiešķir resursi un jāizstrādā skaidri definēts ceļvedis ar mērķiem un galvenajiem darbības rādītājiem (GDR) īstenošanai (sk. Logs 2.2).
Strīdu izšķiršanas stratēģijā jābūt skaidram un pārliecinošam nākotnes redzējumam un precīzi definētiem mērķiem, kas kalpotu par pamatu un virzītu tās īstenošanu. Šiem mērķiem jābūt konkrētiem, izmērāmiem, sasniedzamiem, atbilstošiem un ierobežotiem laikā (SMART). Šiem mērķiem būtu jāvadās pēc noteiktiem principiem.
Demokrātiskās un iekļaujošās sabiedrībās galvenajam mērķim vajadzētu būt visiem pieejamu un uz cilvēkiem orientētu tiesu sistēmu veicināšanai. Kā uzsvērts ESAO Ieteikumā par tiesu pieejamību un uz cilvēkiem vērstām tiesu sistēmām, tiesiskuma stratēģijā jāietver uz cilvēkiem vērsta pieeja, kurā par sākumpunktu ņemta cilvēku perspektīva, un, izstrādājot, sniedzot un izvērtējot tiesiskuma pakalpojumus, centrā jāatrodas cilvēkiem. Tiesu sistēmās būtu jāņem vērā potenciālo lietotāju un konkrētu kopienu, tostarp marginalizētu vai nepietiekami iesaistītu grupu un neaizsargātu grupu, perspektīvas un vajadzības. Tāpat arī no tieslietu sistēmām visā pasaulē tiek sagaidīts, ka tās īstenos digitālā laikmeta solījumus. Tāpēc tām būtu jācenšas panākt efektivitāti un lietderību, vienlaikus nodrošinot SIT mehānismu taisnīgumu, pārredzamību un uzticamību.
Labi izstrādātā stratēģijā digitālās tehnoloģijas un dati jau no paša sākuma būtu jāiekļauj strīdu izšķiršanas mehānismu izstrādē un īstenošanā. Saskaņā ar ESAO ilgtermiņa pieeju digitālajai transformācijai publiskajā sektorā digitālās tehnoloģijas un dati būtu jāuzskata par obligātu transformācijas elementu, kas jāiekļauj visos politikas procesos. Tas nozīmē mobilizēt esošās un jaunās tehnoloģijas un datus, lai pārdomātu un pārveidotu valdības procesus un tieslietu politikas un pakalpojumu izstrādi un sniegšanu.
Tieslietu nozarē stratēģiska pieeja digitālajām tehnoloģijām ļauj tieslietu sistēmām nodrošināt piemērotus, pieejamus, netraucētus un efektīvus strīdu izšķiršanas mehānismus, kas atbilst cilvēku juridiskajām un tiesvedības vajadzībām un ļauj laikus atrisināt konfliktus. Digitālo tehnoloģiju kā stratēģiskas vērtības iekļaušana strīdu risināšanā ļauj arī izveidot daudzkanālu pieredzi, kas nozīmē, ka lietotāja ceļojumi nodrošina vienādus rezultātus visos kanālos.
Dati ir vēl viens elements, kas jāņem vērā stratēģijā. Pareiza datu pārvaldība nodrošina sadarbspējīgu un netraucētu strīdu izšķiršanas pakalpojumu sniegšanu. Tāpat datus var izmantot kā stratēģisku līdzekli, lai paredzētu vajadzības, palīdzētu valdībām labāk plānot un izstrādāt pakalpojumus, uzraudzīt un novērtēt rezultātus, veicināt atgriezeniskās saites ciklus, balstīties uz pierādījumiem un nodrošināt elastīgu pieeju strīdu izšķiršanas pakalpojumu izstrādē un sniegšanā.
Strīdu izšķiršanas mehānismu modernizācija skar vairākas jomas, sākot no ASI pakalpojumu sniedzējiem un ierēdņiem tiesās, līdz pat lēmumu pieņēmējiem ministrijās un centrālajā valdībā. Visas valdības pieeja strīdu izšķiršanas modernizācijai ļauj dažādām iestādēm dažādās varas nozarēs novērst izolētību un apvienot savus resursus, zināšanas un veiktos pasākumus, lai risinātu problēmas, kas prasa visaptverošus un integrētus risinājumus. Izsakoties konkrētāk, ieviešot pieeju, kas aptver visu valdību, var veicināt netraucētu, saskaņotu, vienotu un augstas kvalitātes strīdu izšķiršanas pakalpojumu sniegšanu.
Attiecīgo ieinteresēto pušu, piemēram, valdības aģentūru, privātā sektora struktūru, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un iedzīvotāju, iesaistīšana stratēģijas izstrādē un īstenošanā nodrošina labāku līdzdalību un sadarbību. Runājot īpaši par mazāk izmantotiem kanāliem (piemēram, tiešsaistē) un strīdu izšķiršanas metodēm (piemēram, mediācija, šķīrējtiesa), iesaistīšanās visā politikas dzīves ciklā veicina augstāku lietpratības un uzticības līmeni.
Lai sekmīgi sasniegtu mērķus, nepieciešams atbilstošs finansējums, infrastruktūra un kvalificēts personāls. Labi izstrādātā strīdu izšķiršanas stratēģijā jābūt iekļautam skaidram īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa resursu sadales plānam. Tas arī palīdz nodrošināt ilgtspējīgu redzējumu un strīdu izšķiršanas reformu īstenošanu laika gaitā.
Stratēģijā jāiekļauj informēšanas pasākumi, lai informētu potenciālos lietotājus par dažādu kanālu pieejamību un priekšrocībām, ko sniedz gan alternatīvie, gan tiesas strīdu izšķiršanas mehānismi. Tas var palīdzēt paplašināt stratēģijas ietekmi un ieinteresēto personu iesaistīšanos. Tāpat regulāri atjaunināta informācija par progresu un rezultātiem palīdz vairot uzticēšanos un atbildību.
Regulāra stratēģijas efektivitātes novērtēšana, izmantojot iepriekš noteiktus veiktspējas rādītājus, var palīdzēt noteikt problēmpunktus un nodrošināt uzlabojumus, izmantojot elastīgu pieeju. Lietotāju apmierinātības novērtējumu veikšana var arī papildināt stratēģijā iepriekš noteiktos rādītājus un palīdzēt izprast strīdu izšķiršanas pakalpojumu sniegumu saistībā ar lietotāju vajadzībām un gaidām.
Avots: ESAO (2023[1]), Padomes ieteikums par tiesu pieejamību un uz cilvēkiem vērstām tiesu sistēmām, https://legalinstruments.oecd.org/en/instruments/OECD-LEGAL-0498; CEPEJ (2021[14]), Eiropas Padomes Ministru komitejas pamatnostādnes par strīdu izšķiršanas mehānismiem tiešsaistē civillietu un administratīvo lietu tiesvedībā, https://search.coe.int/cm/Pages/result_details.aspx?ObjectId=0900001680a2cf96; ESAO (2020[15]), ESAO Digitālās pārvaldības politikas ietvars: Sešas digitālās pārvaldības dimensijas, https://doi.org/10.1787/f64fed2a-en; ESAO (2022[16]), ESAO labas prakses principi publisko pakalpojumu izstrādei un sniegšanai digitālajā laikmetā, https://doi.org/10.1787/2ade500b-en; ESAO (2019[17]), Ceļš uz to, kā kļūt par uz datiem orientētu publisko sektoru, https://doi.org/10.1787/059814a7-en; Baredes (2022[18]), Kalpošana pilsoņiem Pakalpojumu veiktspējas mērīšana, lai uzlabotu lietotāju pieredzi, https://doi.org/10.1787/65223af7-en.
Latvijas pieeja tiesu pieejamībai un tieslietu sistēmas modernizācijai ietver virkni stratēģisku dokumentu, proti, Latvija 2030, Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027. gadam, Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam un Tieslietu ministrijas darbības stratēģija 2022.–2026. gadam. Latvija 2030 definē Latvijas ilgtermiņa attīstības redzējumu. Stratēģijas prioritāšu vidū ir uzsvērtas inovācijas (Government of Latvia, 2010[19]). Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam ir Latvijas vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments. Tas nosaka Latvijas apņemšanos sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus līdz 2030. gadam un balstās uz Latvija 2030. Stratēģija ietver visus iepriekš minētos punktus, tostarp skaidra redzējuma un mērķu noteikšanu, visas valdības pieejas pieņemšanu un ieinteresēto pušu iesaistīšanu, resursu precizēšanu, kā arī skaidru finansējuma avotu, mērķu un par īstenošanu atbildīgo struktūru noteikšanu.
Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam 6. prioritātē ("Virziens: tiesiskums un pārvaldība") ir ietverti vissvarīgākie pasākumi saistībā ar tiesu pieejamību un SIT. Tajā noteikti mērķi "attīstīt strīdu risināšanas kultūru, izmantojot ASI metodes, tostarp palielināt mediācijas lomu" (427. pasākums) un nodrošināt pieejamas un efektīvas tiesu un tiesībaizsardzības sistēmas (429. pasākums). Viens no līdzekļiem šo pasākumu īstenošanai ir spēju stiprināšana, sadarbības uzlabošana un tiesas un ārpustiesas strīdu mehānismu procesa vienkāršošana. Digitālās tehnoloģijas un dati ir vienlīdz minēti kā galvenie transformācijas aspekti šo mērķu sasniegšanai. Tieslietu ministrija kopā ar citām ministrijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām (NVO) ir izraudzītas par atbildīgajām iestādēm, kas atbild par programmas īstenošanu, un valsts budžets ir galvenais finansējuma avots (Government of Latvia, 2020[20]).
Talantīgs un kvalificēts darbaspēks un sabiedrība ir citas prioritārās jomas, kas pelnījušas uzmanību Latvijā (2. un 4. prioritāte). Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam ir atzīta nepieciešamība uzlabot digitālās prasmes, lai veicinātu sabiedrības iekļaušanu un efektīvi sniegtu sabiedriskos pakalpojumus. Tas apstiprina intervijās konstatēto, kad vairākas ieinteresētās puses uzsvēra, ka digitālo prasmju trūkums ir viena no galvenajām problēmām, kas kavē SIT ieviešanu Latvijā (sk. Iesaistīto pušu konteksts).
Neraugoties uz to, ka tiek atzīta digitālo tehnoloģiju nozīme publisko pakalpojumu izmantošanā (4. prioritāte - "Virziens: tehnoloģiskā vide un pakalpojumi"), stratēģijā ir pieņemta "digitāls pēc noklusējuma" pieeja digitālai transformācijai publiskajā sektorā jeb, vienkāršāk sakot, pakalpojumu un informācijas ievietošanai tiešsaistē. Lai gan šāda pieeja var šķist lietderīgs risinājums, tajā bieži vien netiek ņemta vērā digitālās transformācijas un pakalpojumu izstrādes un sniegšanas sarežģītība, tostarp lietotāju vajadzību un vēlmju daudzveidība.
Latvija, izstrādājot savu nākamo stratēģiju, varētu apsvērt virzību uz "digitāls pēc noklusējuma" pieeju. Šāda pieeja ietver digitālo tehnoloģiju un datu iekļaušanu jau no paša sākuma tieslietu politikas un pakalpojumu izstrādē un sniegšanā. Tā atzīst, ka digitālās tehnoloģijas un dati tiek rūpīgi izmantoti, lai uzlabotu efektīvu pakalpojumu sniegšanu un lietotāju pieredzi neatkarīgi no izvēlētā kanāla (piemēram, tiešsaistē, telemātikā, klātienē). Tas palīdz izvairīties no neiekļaušanas riska un universāliem risinājumiem.
Pašreizējā Tieslietu ministrijas darbības stratēģijā tiesiskums ir izvirzīts kā redzējuma, vērtību un prioritāšu pamats 2022.-2026. gadam. Stratēģija ietver skaidru redzējumu un mērķus, visas valdības pieeju, ieinteresēto pušu iesaistīšanu, kā arī skaidrus finansējuma avotus, mērķus un par īstenošanu atbildīgās iestādes. Stratēģijā tiesiskums definēts kā izpratne par tiesībām un pienākumiem, tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieejamība, tiesībaizsardzība un drošība, kas veicina vispārējo labklājību un izaugsmi. Tiesiskuma stratēģijas piecas galvenās prioritātes ir taisnīgas tiesu sistēmas veicināšana, tieslietu pakalpojumu digitalizācija un droša uzņēmējdarbības vide.
Saistībā ar redzējumu un prioritātēm dokumentā ir atjaunota Latvijas apņemšanās un pašreizējie digitālās pārveides pasākumi, lai veicinātu tiesu pieejamību (Government of Latvia, 2022[21]). Starp stratēģijas mērķiem Latvija uzsver strīdu izšķiršanas tiešsaistes kanālu attīstību strīdu izšķiršanai tiesas un ārpustiesas kārtībā. Stratēģijā kā viens no priekšnoteikumiem mērķu ilgtspējai ilgtermiņā ir minēta arī vadība, prasmes un tieslietu sistēmas digitalizācija (Government of Latvia, 2022[21]). Šīs iezīmes ir kopīgas un savstarpēji saistītas ar 12 īpašajām politikas jomām, kas iekļautas stratēģijā (piemēram, konstitucionālās tiesības, administratīvās tiesības, komerctiesības un pilsoņu tiesības).
Viens no galvenajiem vadības mērķiem ir paplašināt iespējas iesaistīt ieinteresētās puses politikas veidošanā un lēmumu pārskatatbildībā, uzlabot komunikāciju ar sabiedrību un veicināt tiesiskuma ekosistēmu un sadarbību Latvijā un ārpus tās. Tas izpaužas, piemēram, veicinot ieinteresēto pušu, tostarp neaizsargāto grupu, jēgpilnu līdzdalību konstitucionālo un reālo valsts tiesību politikā, kā arī pārskatatbildības mehānismus, lai pamatotu, kā iesaistīšanās tiek ņemta vērā politikas un lēmumu pieņemšanā.
Stratēģijā ir arī paustas bažas par darbaspēka nākotni tieslietu jomā. Atspoguļojot Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam noteiktās prioritātes, Latvijas valdība apņemas veicināt institucionālās pārmaiņas, tostarp organizatorisko struktūru, mācīšanās kultūru un darba veidus, kā arī atbalstīt kvalifikācijas celšanu (piemēram, komunikācijas, analītiskās prasmes, elastīgu domāšanu, digitālās lietotāju prasmes) un valsts civildienesta ierēdņu noturēšanu atbilstoši pašreizējām un turpmākajām tieslietu nozares vajadzībām. Šīs saistības ir iekļautas, piemēram, Tiesnešu mācību centrā un labas prakses apmaiņas iniciatīvās.
Spēcīga, uzticama un droša infrastruktūra, tiešsaistes pakalpojumi un pakāpeniska jauno tehnoloģiju ieviešana ir galvenās Tieslietu ministrijas saistības, lai nodrošinātu modernu un uz cilvēkiem vērstu tiesiskumu. Latvijas tiesiskuma stratēģija izvirza digitālo transformāciju kā līdzekli, lai uzlabotu tiesu pieejamību valstī (Government of Latvia, 2022[21]). Tas ietver pārrobežu juridisko sadarbību un tieslietu pakalpojumu sasaisti ar klientu apkalpošanas centriem. Stratēģijā uzsvērtas citas svarīgas jomas, kurās digitālās tehnoloģijas un dati var būt noderīgi uzņēmējdarbības videi, piemēram, ES Direktīvas 2‑19/1151 par digitālo rīku un procesu izmantošanu uzņēmējdarbības tiesībās īstenošana, Biznesa reģistru savstarpējās savienošanas sistēmas (BRIS) un Faktisko īpašnieku reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas (BORIS) procesu attīstība.
Stratēģijā uzsvērta digitālo tehnoloģiju un datu nozīme, lai izmantotu ārpustiesas strīdu izšķiršanas mehānismus un turpinātu attīstīt e-lietu platformu, lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi tiesas procesiem tiešsaistē. Stratēģijā minēta arī sadales mehānismu nozīme, ASI integrēšana tiesu sistēmās un tiesu nolēmumu publicēšana tiešsaistē. Digitālās tehnoloģijas un dati tiek minēti kā svarīgi līdzekļi tiesu iekšējo procesu efektivitātes uzlabošanai un tiesībaizsardzības uzlabošanai. Latvijas tiesiskuma stratēģija ir vērsta uz uzticamu un drošu datu izmantošanu, jo īpaši ņemot vērā iespējamos riskus, ko tiesiskuma dati var radīt datu subjektiem. Sabiedrības līmenī stratēģijas mērķis ir veicināt komunikācijas kampaņas, lai sniegtu informāciju par datu vērtību publiskajā sektorā un informētu cilvēkus par viņu tiesībām un iespējām izmantot datu aizsardzības līdzekļus.
Vienlaikus Digitālās pārveides pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam tieslietu digitālā pārveidošana ir viena no darbības jomām. Stratēģijā ir uzsvērta pakalpojumu pieejamība, tiesvedības vienkāršošana un tieslietu jomas darbinieku kvalifikācijas celšana. Dokumentā aplūkoti arī dati par tieslietām, jo īpaši minēto datu strukturēšana. Svarīgi, ka pamatnostādnes digitālās pārveides jomā ir starpnozaru plānošanas dokuments, kas nosaka valsts prioritātes digitālās pārveides jomā, kā arī pamatprincipus digitālās pārveides aspektos, kas būtu jāņem vērā, plānojot un īstenojot nozaru politiku. Stratēģijā īpaši uzsvērta strīdu izšķiršanas mehānismu (tiesas un ārpustiesas) digitalizācija un e-lieta programmas 2. posma īstenošana, norādot detalizētus pasākumus un "nepieciešamās darbības".
Lai īstenotu ESAO SIT ietvaru, jāņem vērā plašs ieinteresēto personu loks dažādos līmeņos (OECD, forthcoming[13]). Politikas veidotājiem jāapsver noteikumu un iestāžu izveide un uzturēšana saskaņotā sistēmā. Tas ietver iestāžu izveidi, tiesiskā regulējuma izveidi vai pārveidošanu, personāla pieņemšanu darbā, apmācību un noturēšanu, IKT infrastruktūras izveidi un atjaunināšanu, kā arī ar to saistīto kultūras pārmaiņu pārvaldību, kas saistītas ar SIT (OECD, 2021[22]).
Latvijā publiskā sektora digitālo pārveidi koordinē Informācijas sabiedrības padome, kuras loceklis ir tieslietu ministrs. Vadošā loma ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM). Šī ministrija koordinē darbību visā Latvijā. Turklāt starpinstucionālās darba grupas nodarbojas ar digitālās tiesiskuma stratēģijas detalizētu izstrādi. Tāpat Latvija ir izveidojusi vairākas darba grupas un koordinācijas komitejas, lai virzītu Latvijas tieslietu digitālās pārveides stratēģiju īstenošanu. Daži piemēri ir E-lietas uzraudzības padome, Starpinstitucionālā darba grupa, Informācijas sistēmu lietotāju darba grupas un E-lietas programmas padome (sk. Tabula 2.1).
Avots: Latvijas Tiesu administrācijas sniegtā informācija.
Kopumā Latvijas iestādes ir apņēmušās uzlabot tiesvedības efektivitāti un pieejamību, tostarp ieviešot digitālās tehnoloģijas un jo īpaši tādus rīkus kā SIT. Latvijas Tiesu administrācija tic, ka SIT var vēl vairāk uzlabot tiesas pieejamību, palīdzot sniegt tiesas pakalpojumus vienkāršāk, ātrāk un ar zemākām izmaksām (Government of Latvia, 2021[23]).
Citas ieinteresētās puses ir ļoti ieinteresētas SIT īstenošanā. Intervijas, kas tika veiktas, lai sagatavotu šo ziņojumu, atspoguļoja viņu informētību un iesaistīšanos dažās valdības iniciatīvās SIT jomā. Finanšu un apdrošināšanas iestādes pārstāvošās uzņēmēju asociācijas pauda vēlmi paplašināt SIT Latvijā kā iespēju standartizēt strīdu izšķiršanas procesu, uzlabot strīdu iznākuma noteiktību, samazināt maksājumu laiku, ietaupīt cilvēkresursus, veicināt jaunu dalībnieku ienākšanu Latvijas tirgū un uzlabot ekonomisko labklājību.
Šķiet, ka SIT atbalsta arī pakalpojumu sniegšanas priekšplānā iesaistītās ieinteresētās puses. Tiesnešu, šķīrējtiesnešu, ombudu un mediatoru, advokātu un valsts ierēdņu profesionālās asociācijas izrādīja interesi par to, lai viņu rīcībā būtu ar digitālajām tehnoloģijām un datiem uzlaboti rīki automātiskai informācijas aizpildīšanai, adrešu un jurisdikcijas pārbaudei, valsts nodevu aprēķināšanai un attālinātām konsultācijām. Šīs ieinteresēto personu grupas uzsvēra, ka ir svarīgi, izstrādājot tieslietu pakalpojumus, galveno uzmanību pievērst lietotājiem un apsvērt daudzkanālu pieeju, lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi tiesai neatkarīgi no lietotāju izvēlētajiem juridisko un tieslietu pakalpojumu saņemšanas kanāliem.
Tajā pašā laikā daži no lielākajiem SIT izaicinājumiem Latvijā ir saistīti ar kultūru, digitālajiem speciālistiem un prasmēm, kā arī IKT infrastruktūru (piemēram, interneta pieslēgums, aparatūra). Faktu noskaidrošanas intervijas atklāja zināmu skepsi attiecībā uz turpmāku inovāciju ieviešanu tieslietu jomā no dažādu tieslietu nozares ieinteresēto personu puses, kuras skars šīs pārmaiņas. Šāda skepse varētu būt saistīta ar iepriekšējiem digitalizācijas mēģinājumiem, kurus tiesu iestāžu darbinieki un pakalpojumu lietotāji ne vienmēr uztvēra kā veiksmīgus.
Lai nākotnē risinātu šīs problēmas, būtu svarīgi iesaistīt ieinteresētās personas (piemēram, likumdevējus, politikas veidotājus, tiesu administratorus, tiesnešus, ierēdņus, juristus, ombudu sistēmas, šķīrējtiesnešus, mediatorus, profesionālās asociācijas, tulkotājus, notārus, IKT darbiniekus, tehnoloģiju pakalpojumu sniedzējus, uzņēmumus un iedzīvotājus) pēc iespējas agrāk un visā SIT pakalpojumu izstrādes un sniegšanas procesā Latvijā, kā arī uzraudzīt šķēršļus ieinteresēto personu līdzdalībai. Ieinteresēto pušu iesaistīšana ne tikai palielinātu atbildības sajūtu par SIT pakalpojumiem, bet arī veicinātu dialogu un izpratni par digitālo pārveidi tieslietās, kā arī kultūras pārmaiņas tieslietu nozarē iesaistīto personu vidū.
SIT pakalpojumu sniegšanas līmenī (piemēram, tiesu administrācijas, tiesneši, ombudu sistēmas, šķīrējtiesneši un mediatori) tiesiskais regulējums un politika ir jāpārvērš konkrētā ikdienas praksē. Ar SIT pārvaldību saistītie izaicinājumi attiecas ne tikai uz likumdevējiem, politikas veidotājiem un tieslietu administratoriem. Tā vietā, izstrādājot un sniedzot uz cilvēkiem orientētus SIT pakalpojumus, būtu jāņem vērā pakalpojumu lietotāju (sk. Neaizsargātās grupas, Uzņēmumi puses statusā, SIT, kurā iesaistītas publiskas struktūras), profesionālo apvienību, notāru, mediatoru, advokātu, tiesnešu un ierēdņu, IKT darbinieku un pakalpojumu sniedzēju vajadzības un vēlmes.
Vadībai jāturpina īstenot iniciatīvas, kas veicina atvērtību inovācijām un mācību kultūru tieslietu iestādēs. Piemēram, Latvija varētu atbalstīt iniciatīvas, kurās ierēdņi tiek mudināti mācīties un apmainīties ar labo praksi, piemēram, tieslietu nozares un starpnozaru darba grupās un komitejās. Tas palīdz veicināt ierēdņu zinātkāri un mazināt viņu nevēlēšanos riskēt.
Publiskajā sektorā mācību kultūras veicināšana, kurā ierēdņi tiek mudināti attīstīt jaunas prasmes, pielietot zināšanas un izkopt savu zinātkāri, var palīdzēt palielināt viņu iesaistīšanos un atbalstu digitālo tehnoloģiju un datu izmantošanai SIT. Tas arī ļauj tieslietu nozarei sniegt labākus pakalpojumus iedzīvotājiem (OECD, 2021[24]). Turklāt saskaņā ar praksi dažās ESAO valstīs, piemēram, Kanādā un Francijā (sk. Logs 2.3), publisko sektoru un iedzīvotājus var pamudināt izmantot SIT, nodrošinot apmācības ierēdņiem, lai palīdzētu pašu pārstāvētām personām, kuras nepārzina digitālos rīkus vai kurām ir neērti tos izmantot (sk. Neaizsargātās grupas un SIT un tieslietu iestādes), vai iesaistot kopienas bibliotekārus, lai sniegtu pamata norādījumus par tiešsaistes juridiskajiem un tiesvedības pakalpojumiem.
Izveidota partnerība starp Ontārio Kopienas interešu aizstāvības un juridisko centru (CALC), Ontārio Kopienas juridiskās izglītības centru (CLEO) un publiskajām bibliotēkām. Iniciatīvas mērķis ir iesaistīt kopienu bibliotekārus juridisko pakalpojumu pieejamības uzlabošanā, jo īpaši attālu un lauku apvidu kopienām. Partnerība ir vērsta uz bibliotekāru apmācību, lai sniegtu ticamu informāciju cilvēkiem, kas meklē padomu par tieslietām un juridiskajiem pakalpojumiem. CALC un CLEO organizēja vairākus seminārus, lai apmācītu bibliotēku darbiniekus sniegt atbalstu tieslietu un juridisko tiešsaistes resursu, tostarp CALC un CLEO tīmekļa vietņu, piekļuvē un izmantošanā. Publiskajās bibliotēkās tika atjauninātas juridiskās uzziņas, un bibliotekāri tika apmācīti pārzināt tiešsaistes resursus.
Apmācības kopienu bibliotekāriem ļauj labāk atbildēt uz pieprasījumiem pēc tiesiskuma un juridiskās informācijas resursiem un uzlabo juridiskās izglītības un sabiedrības informēšanas iespējas. Šī iniciatīva mazina plaisu tiesu pieejamības jomā, un tā ir arī nostiprinājusi bibliotekāru lomu kopienā. Bibliotekāri ir kļuvuši par uzticamiem kontaktpunktiem, kas palīdz vietējām kopienām piekļūt tiesiskumam un juridiskajiem pakalpojumiem un ir svarīgi dalībnieki tiesiskuma plaisas mazināšanā.
Francija: Digitālo konsultantu ieviešana, lai atbalstītu piekļuvi tiešsaistes sabiedriskajiem pakalpojumiem
Francijā ir pieņemti darbā un apmācīti 4000 digitālo konsultantu (conseillers numériques), lai palīdzētu iedzīvotājiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) piekļūt publiskajiem pakalpojumiem tiešsaistē un iemācīties tos izmantot ikdienā. Šo iniciatīvu uzsāka valsts sekretārs, kas atbildīgs par pāreju uz digitālo tehnoloģiju un elektronisko komunikāciju, kā daļu no Francijas atveseļošanās plāna pēc COVID-19. Šīs iniciatīvas mērķis ir cieši atbalstīt iedzīvotājus un uzņēmumus, lai tie pēc vajadzības varētu izmantot tiešsaistes pakalpojumus, un mudināt tos īstenot digitālo pārveidi.
Digitālie konsultanti tiek izvietoti vietās, kur viņi var būt ciešā kontaktā ar vietējiem iedzīvotājiem (piemēram, bibliotēkās, biedrībās, pilsētas domēs). To iespējo partnerattiecības starp centrālo valdību un vietējām iestādēm, asociācijām un sociālajiem un solidārajiem uzņēmumiem. Privātpersonas un MVU var apmeklēt digitālo konsultantu tīmekļa vietni, lai atrastu sev tuvāko digitālo konsultantu. Digitālie konsultanti organizē seminārus, lai apmācītu un atbalstītu iedzīvotājus un MVU tiešsaistes pakalpojumu un rīku (piemēram, interneta, e-pasta, viedtālruņu lietojumprogrammu, teksta apstrādes un digitālā satura pārvaldības) izmantošanā. Atbalstu var pielāgot konkrētām vajadzībām un mērķiem, piemēram, tiešsaistes administratīvo procedūru veikšanai, darba meklēšanai vai apmācībai. Tas ietver arī palīdzību lietotājiem tiesvedības vai strīda gadījumā.
Digitālie konsultanti ne tikai palīdz pārvarēt digitālo plaisu Francijā, bet pilda arī citu svarīgu lomu. Tie ir svarīgs informācijas avots un palīdz novirzīt lietotājus uz atbilstošiem pakalpojumu kanāliem vai vietējām iestādēm, lai saņemtu sīkāku informāciju vai atbalstu konkrētu pakalpojumu sniegšanā. Piemēram, digitālie konsultanti var sniegt kontaktinformāciju par tieslietu iestādēm (advokātu asociācija, juridiskā palīdzība, notāri, tiesu izpildītāji).
Avots: Kopienas interešu aizstāvības un juridiskais centrs (2015[25]), Bibliotekāri un tiesu pieejamības veicināšana: Projekta ziņojums un resursi, https ://communitylegalcentre.ca/wp-content/uploads/2018/03/Librarians-and-access2justice-report.pdf ; Francijas valdība (2023[26]), Conseiller numérique France services, https://www.conseiller-numerique.gou v.fr/; Francijas valdība (2023[27]), Conseiller numérique : Lieux de médiation numérique par région, https://www.conseiller-numerique.gouv.fr/regions.
Īpaša ieinteresēto personu grupa, kuru nepieciešams integrēt dažādos strīdu izšķiršanas pakalpojumu izstrādes un sniegšanas posmos, ir tehnoloģiju pakalpojumu sniedzēji - gan iekšējie (piemēram, kā daļa no tiesas, šķīrējtiesas, ombuda vai mediācijas iestādēm), gan ārējie/ārpakalpojuma (sk. Publiskā un privātā sektora partnerības SIT jomā). Faktu noskaidrošanas intervijās atklājās, ka IKT komandas, kas darbojas tieslietu iestādēs Latvijā, saņem juridisku un institucionālu atbalstu (piemēram, no likumdevējiem, politikas veidotājiem). Turklāt digitālās pārveides projektu izstrādes un īstenošanas posmos tiek izmantota visaptveroša pieeja, iesaistot visu valdību, piemēram, darba grupas un komitejas.
Nevalstiskie un privātie pakalpojumu sniedzēji ir neatņemama juridisko un tieslietu pakalpojumu ķēdes sastāvdaļa. Tieslietu pakalpojumu sniedzēju un tehnoloģiju pakalpojumu sniedzēju iesaistīšana ļauj apkopot to cilvēku viedokļus un pieredzi, kuri saskaras ar juridiskām un tiesvedības vajadzībām, un rada iespēju uzklausīt tieslietu sistēmu lietotājus (OECD, 2021[6]). Neskatoties uz to, joprojām ir grūti izveidot sadarbības, atvērtu un elastīgu vidi, kas ļautu apvienot tieslietu un tehnoloģiju pakalpojumu sniedzējus. Uz cilvēkiem vērsta tiesiskuma īstenošana ir saistīta ar plašu valsts un nevalstisko struktūru pienākumu klāstu, un ir nepieciešama sadarbība, lai efektīvāk un savlaicīgi apmierinātu cilvēku juridiskās un tiesiskās vajadzības. Lai sasniegtu vēlamos rezultātus un apmierinātu lietotāju vajadzības un vēlmes, ir svarīgi izprast un ieviest sadarbības kultūru starp dažādiem pakalpojumu sniedzējiem.
SIT rada iespējas un riskus neaizsargātām grupām.1 Izstrādājot un sniedzot pakalpojumus, galveno uzmanību pievēršot lietotāju vajadzībām, digitālās tehnoloģijas un dati var pielāgot tieslietu pakalpojumus īpašām vajadzībām un pietuvināt tiesiskumu cilvēkiem. Faktu vākšanas sanāksmēs vairākas ieinteresētās personas uzsvēra priekšrocības, ko SIT potenciāli varētu sniegt, lai uzlabotu neaizsargāto grupu piekļuvi tiesai Latvijā. Starp piemēriem ieinteresētās personas minēja, cik svarīgi ir atvieglot piekļuvi tiešsaistes pakalpojumiem un informācijai, tostarp katalogiem un tiešsaistes vienas pieturas aģentūrām cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, ar noteiktiem veselības traucējumiem vai dzīvojošiem attālos rajonos. SIT ir arī potenciāls padarīt tiesu iestāžu pieejamību ekonomiski izdevīgāku, ļaujot cilvēkiem iepazīties ar informāciju un pakalpojumiem, nemērojot lielus attālumus vai nepārtraucot savu ikdienas darbu, lai apmeklētu valsts iestādes.
Tomēr, raugoties no citas perspektīvas, digitālās tehnoloģijas un dati var izslēgt tos lietotājus, kuri nevar vai nevēlas mijiedarboties, izmantojot tiešsaistes kanālus. Piekļuve tiešsaistes tiesvedības pakalpojumiem Latvijā var radīt bažas jo īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem. Salīdzinot ar citām valstīm, interneta lietotāju skaits ievērojami samazinās starp cilvēkiem, kas vecāki par 55 gadiem (OECD, 2020[28]). Intervijas ar ieinteresētajām pusēm atklāja, ka tās labi apzinās iespējamos riskus, kas varētu rasties saistībā ar SIT. Piemēram, vairākkārt faktu noskaidrošanas intervijās ieinteresētās puses pauda bažas par to, ka Latvijas mājsaimniecībām trūkst digitālo lietotāju prasmju (piemēram, lietot datoru vai piekļūt informācijai tiešsaistē), piekļuve infrastruktūrai (piemēram, platjoslas pieslēgumam, datoram), kā arī līdzekļi, lai iegādātos ierīces vai programmatūru, ir potenciāli šķēršļi SIT pakalpojumu pieejamībai noteiktai daļai Latvijas iedzīvotāju.
Uz cilvēkiem vērstas pieejas pieņemšana, izstrādājot tieslietu pakalpojumus, ir sākumpunkts, lai sasniegtu augstāku tieslietu pakalpojumu kvalitātes un iekļaušanas līmeni. Dažādu kanālu principa ievērošana var īpaši palīdzēt izstrādāt lietotāja pieredzi, kas netraucēti darbojas visos kanālos (piemēram, ekrānos, tālruņa zvanos, virtuālajā palīdzībā vai klātienē). Kanālu konsolidācija un pakalpojumu integrācijas un sadarbspējas nodrošināšana var uzlabot pakalpojumu rezultātu saskaņotību neatkarīgi no izmantotā(-o) kanāla(-u) (OECD, 2022[16]). Vēl viens veids, kā vidējā termiņā un ilgtermiņā pietuvināt lietotājus, jo īpaši neaizsargātās grupas, digitālās transformācijas procesam, ir izmantot analogos kanālus, lai iesaistītu, informētu un mudinātu lietotājus atbalstīt pāreju uz digitālo kanālu lietošanu. Latvija jau ir veikusi pasākumus šajā jomā, apmācot kopienu bibliotekārus un padarot publiskās bibliotēkas pieejamas kā piekļuves punktus cilvēkiem, kuri apmeklē tiesas sēdes vai tiešsaistē meklē informāciju par savām lietām.
Lai pilnībā izmantotu digitālo tehnoloģiju un datu potenciālu, īstenojot SIT pakalpojumus neaizsargātām grupām, Latvijas valdībai būtu jāpieiet pie publisko pakalpojumu izstrādes un sniegšanas, uzskatot datus par stratēģisku aktīvu (sk. Datu pārvaldība un tās stratēģiskā izmantošana). Tas nozīmē, ka ir jāizprot nepieciešamība pēc kvalitatīviem un kvantitatīviem datiem un pienācīgi jāizmanto tie, lai veiktu uzlabojumus visā pakalpojuma dzīves ciklā (OECD, 2022[16]). Šāda pieeja var pozitīvi ietekmēt cilvēku, jo īpaši neaizsargāto grupu, vajadzību apmierināšanu.
Intervijas arī atklāja, ka dažas neaizsargātas grupas (piemēram, romu kopiena) bieži cieš no līdzīgiem ierobežojumiem attiecībā uz tradicionālajiem tieslietu pakalpojumu kanāliem. Piemēram, zems izglītības līmenis var traucēt noteiktām grupām izprast tiesu sistēmu un adekvāti reaģēt, piemēram, iesniegt un/vai atbildēt uz prasību, iesniegt dokumentus un aizpildīt veidlapas. Tika konstatēti arī citi nozīmīgi šķēršļi, proti, saziņas saprašana tiem valsts iedzīvotājiem, kuri nerunā latviski, un vispārēja izpratnes trūkums par tieslietu iestādēm. Piemēram, intervijas liecināja, ka daži iedzīvotāji nezina, kā izskaidrot savus pieteikumus un kādus pieteikumus ņemt līdzi, pat gadījumos, kad saņemtie dokumenti ir uzrakstīti salīdzinoši viegli saprotamā valodā.
Lai gan SIT ir liels potenciāls atbalstīt neaizsargātās grupas, intervijas un dokumentu izpēte liecina, ka Latvijai, iespējams, būtu jāapsver iespēja uzlabot digitālo pratību un tiesisko informētību, lai dotu iespēju saviem iedzīvotājiem, jo īpaši neaizsargātajām grupām, un palielinātu inovatīvu risinājumu ieviešanu tieslietu jomā. Lai uzlabotu izpratni par tiesībām, pienākumiem un iespējām vērsties tiesā, var apsvērt iespēju stiprināt kopienas juridisko izglītību, prasmes sniegt pašpalīdzību un izmantot vadītu palīdzību. Sadarbība ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un kopienas dienestiem (piemēram, vietējām iestādēm, uzticamiem kopienas locekļiem vai valsts amatpersonām) ir vēl viens veids, kā iesaistīt vietējo kopienu tieslietu pakalpojumu sniegšanā (sk. Logs 2.3) (OECD, 2021[6]).
Izstrādājot SIT mehānismus, kuros iesaistīti uzņēmumi no vienas vai abām strīda pusēm, ir jāņem vērā dažādi uzņēmumu veidi. Piemēram, mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem ir atšķirīgas vajadzības attiecībā uz piekļuvi tiesai nekā lieliem uzņēmumiem. Latvijas gadījumā tas ir īpaši svarīgi, jo valstī ir liels mikrouzņēmumu skaits2 - 2022. gadā to bija 97 220. (Statista, 2022[29]). 2022. gadā 92,7% no visiem uzņēmumiem Latvijā bija mikrouzņēmumi (European Union, 2022[30]).
Mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem bieži vien ir grūtības iesaistīties tradicionālajās tiesu sistēmās (OECD, forthcoming[13]). Mazāki uzņēmumi bieži uzskata, ka tiesvedības iespējas ir pārāk dārgas, lēnas un apgrūtinošas. (Blackburn, Saridakis and Kitching, 2015[31]). Ņemot vērā šo uzņēmumu grupu ierobežotās spējas un mazākos resursus, ar konfliktiem saistītās izmaksas un nemonetārais slogs tiem ir relatīvi lielāks (OECD, 2017[32]). Ņemot to vērā, Latvija varētu apsvērt iespēju ieviest īpašus SIT veidus mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem. Piemēram, varētu ieviest ombuda sistēmas vai samierināšanas procedūras uzņēmumu savstarpējiem konfliktiem (B2B). Šobrīd šādas pieejas Latvijā ir ierobežotas. Tomēr ir liels potenciāls piedāvāt uzņēmumiem ātru un pieejamu tiesvedību, izmantojot šādas shēmas, jo īpaši attiecībā uz nelielas vērtības strīdiem.
Tāpat kā attiecībā uz iedzīvotājiem, jāsaprot uzņēmumu tiesvedības vajadzības, lai izstrādātu tiem noderīgas SIT iespējas. Īstenojot elastīgu pieeju tieslietu pakalpojumu izstrādē, Latvija gūtu labumu no mehānismiem, kas ļautu labāk izprast uzņēmumu, jo īpaši mikrouzņēmumu, īpašās vajadzības tieslietu jomā. Juridisko vajadzību aptaujas ir viens no veidiem, kā iegūt nepieciešamos empīriskos pierādījumus (OECD/Open Society Foundations, 2019[33]). Tas ļautu Latvijas valdībai apmierināt uzņēmumu vajadzības attiecībā uz tiesu pieejamību to atrašanās vietā, nevis likt tiem pielāgoties neefektīvām valsts struktūrām. Piemēram, empīriskie pētījumi liecina, ka uzņēmumi dod priekšroku strīdu izšķiršanas mehānismiem, kas tiem nodrošina lielāku kontroli (PricewaterhouseCoopers and Europa-Universität Viadrina, 2005[34]). SIT pieeja tam atbilst, jo tā nodrošina uzņēmumiem lielāku kontroli, kā piemēru minot mediāciju un samierināšanu.
SIT mehānismu izmantošana strīdu izšķiršanā ir saistīta ar īpašām problēmām. SIT mehānismiem, jo īpaši ASI, varētu būt nepieciešami pielāgojumi, jo strīdu izšķiršanas mehānismi tradicionāli balstās uz pieņēmumu par privātām attiecībām starp pusēm, nevis asimetriskām attiecībām, kurās vienai pusei (valstij) ir publiska vara pār otru pusi. Tomēr SIT var sniegt pievienoto vērtību arī strīdu izšķiršanā, kuros iesaistītas valsts iestādes.
Papildus laika un izmaksu ietaupījumam SIT var palielināt iedzīvotāju un uzņēmumu uzticību valsts iestādēm (Noone and Ojelabi, 2020[35]). Piemēram, piedāvājot ātru un efektīvu ar nodokļiem saistītu SIT , var veicināt labas valdības un nodokļu maksātāju attiecības (Sourdin et al., 2016[36]). Latvijā ļoti veiksmīga ir izrādījusies “vispirms konsultē” pieeja. Tajā pašā laikā lietotāji varētu būt jutīgi pret to, vai iespējamā valsts iesaistīšanās abās pusēs (t.i., kā strīdu izšķiršanas pakalpojumu sniedzējam un pusei) var ietekmēt piedāvāto pakalpojumu neitralitāti.
Tāpat jāpievērš uzmanība valsts iestāžu un valsts dienestu iesaistei strīdu izšķiršanas procesos. SIT jau var sākties kā daļa no konkrētas valsts iestādes pakalpojumiem. Piemēram, publiskais reģistrs savā tīmekļa vietnē var pievienot SIT mehānismu un juridisko palīdzību. Intervijas liecina, ka šajā jomā ir panākts zināms progress. Tomēr saikni starp dažādiem pakalpojumiem varētu uzlabot, izmantojot vienas pieturas aģentūras platformas (sk. 3.nodaļā "Vienas pieturas aģentūra").
Tieslietu sistēmu modernizācijai bieži nepieciešamas būtiskas izmaiņas prasmēs un institucionālajā vidē, un tā var prasīt esošo procesu vienkāršošanu un standartizāciju (Reiling and Contini, 2022[37]).
Būtisks jautājums, īstenojot digitālās pārveides iniciatīvas, piemēram, SIT, ir digitālo prasmju trūkuma novēršana. SIT ir nepieciešams, lai ierēdņi apgūtu nepieciešamās prasmes un zināšanas, lai maksimāli izmantotu SIT sniegtās priekšrocības. Lai integrētu SIT un veicinātu plašākas digitālās pārveides reformas tieslietu sistēmā, jārada vide, kas nodrošina un veicina prasmju un speciālistu attīstību. Visos līmeņos jāievieš digitālās transformācijas veicinoša mācību kultūra (OECD, 2021[24]). Tas sākas ar organizācijas vadību, kas veicina un nodrošina drošu vidi, kurā ierēdņi var eksperimentēt, mācīties un attīstīt savas spējas, lai ilgtermiņā sniegtu labākus tieslietu pakalpojumus.
Latvija ir veikusi pasākumus, lai novērstu digitālo prasmju trūkumu tieslietu iestādēs. Tiesu administrācija regulāri organizē tiesnešu un administratīvā personāla apmācības par jaunākajām TIS funkcijām. Šo apmācību mērķis ir palīdzēt lietotājiem iepazīties ar platformu, tostarp izmantot jaunpieņemtos rīkus, un palielināt tiesas procesa efektivitāti. Civildienesta ierēdņi atzina, ka semināri par TIS funkcionalitātēm (piemēram, e-lietas ieviešana) bija vienas no vērtīgākajām apmācībām 2021. gadā. (Latvia, 2021[38]).
2022. gadā Latvijā noslēdzās četru gadu apmācību periods par IKT prasmju efektīvu izmantošanu 3470 tieslietu sistēmas un saistīto iestāžu darbiniekiem (piemēram, tiesnešiem, tiesu darbiniekiem, prokuroriem, tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem, izmeklētājiem, tiesu medicīnas ekspertiem, politikas veidotājiem un īstenotājiem, notāriem, advokātiem). Apmācības notika Eiropas Sociālā fonda projekta "Tiesiskums attīstībai" ietvaros, un tajās tika aplūkotas vairākas tēmas, tostarp tiesu prakses un tiesvedības datubāzu izmantošana, labas prakses piemēri ikdienas datoru lietošanai tiesās un elektronisko dokumentu izmantošana, digitāli pierādījumi, informācijas drošība, kiberdrošība un personas datu aizsardzība. (Latvia, 2022[39]).
2023. gadā Latvijā darbu uzsāka Tieslietu akadēmija - mācību centrs kvalifikācijas celšanai un civildienesta ierēdņu prasmju nepārtrauktai pilnveidei tieslietu jomā, pildot savus pienākumus. No 2025. gada apmācības un semināri būs paredzēti tiesnešiem, tiesu palīgiem, prokuroriem, prokuroru palīgiem, izmeklētājiem un advokātiem. Latvija pašlaik strādā pie normatīvo aktu apstiprināšanas saistībā ar Tieslietu akadēmijas izveidi un tās mācību programmas izstrādi.
Lai gan likums paredz, ka tiesnešiem ir jāapmeklē mācības (Latvia, 1993[40]), pārējiem tiesu sistēmas ierēdņiem šādas prasības nav. Tāpat šķiet, ka digitālās prasmes nav aplūkotas nevienā īpašā tiesību aktā vai prasmju sistēmā tieslietu nozarei. Lai nodrošinātu konsekventu digitālo prasmju līmeni visiem tieslietu sistēmas dalībniekiem, tostarp ASI, Latvija varētu apsvērt digitālo lietotāju prasmju iekļaušanu tieslietu nozares prasmju ietvarstruktūrā un mācību pienākumu attiecināšanu arī uz citiem ierēdņiem. Arī Latvijai būtu lietderīgi, ja Tieslietu akadēmija savā programmā integrētu prasmes par datu pārvaldību un izmantošanu, kā arī par digitālo tehnoloģiju un datu izmantošanas ētiskajiem apsvērumiem. Tas palīdzētu mazināt riskus, kas saistīti ar digitālo tehnoloģiju, tostarp jauno tehnoloģiju un datu, iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu tieslietu nozarē Latvijā. Tāpat būtu lietderīgi apsvērt iespēju integrēt apmācību visā tieslietu civildienesta ierēdņu karjeras ciklā. To varētu darīt, piemēram, saistībā ar Tieslietu akadēmijas projektu.
Mainīgā SIT ekosistēma rada jautājumus par publiskā un privātā sektora pakalpojumu sniedzēju lomu pakalpojumu sniegšanā. Nevalstiskie un privātie pakalpojumu sniedzēji varētu izstrādāt pievilcīgus strīdu izšķiršanas pakalpojumus, izmantojot elastīgas un inovatīvas pieejas (OECD, forthcoming[13]). Radot piemērotus apstākļus, lai privātie pakalpojumu sniedzēji varētu izveidot ASI platformas, var veicināt ASI ieviešanu Latvijā un, iespējams, palīdzēt samazināt to lietu skaitu, kas nonāk tiesā. Iesaistot šādus dalībniekus, procesā būtu jāapsver, piemēram, pasūtīšanas procesi, kuros tiek novērtēta uz cilvēkiem vērsta pieeja.
Dažās jurisdikcijās ir parādījušies privāti pakalpojumu sniedzēji, kas papildina valsts iestāžu piedāvātos SIT pakalpojumus. Tam var būt dažādi veidi. Piemēram, uzņēmumu apvienības var izveidot klientu strīdu izšķiršanas sistēmu. Dažās lietās, piemēram, maza apmēra prasībās vai patērētāju strīdos, būtu iespējams izveidot arī privātas SIT platformas. Citos gadījumos laboratorijas un jaunuzņēmumi ir izstrādājuši risinājumus, kas palīdz cilvēkiem un uzņēmumiem izprast iespējamā konflikta juridiskos aspektus, norīkot neitrālas trešās puses lietām, sagatavot vēstules pusēm un strīdu izšķiršanas iestādēm, vākt attiecīgo informāciju no pusēm, lai diagnosticētu konfliktu vai problēmu, izveidot risināšanas plūsmas un izveidot pielāgojamas dokumentu un e-pasta veidnes, reāllaika vadības paneļus, iepriekš konfigurētus lēmumus un ziņojumus.
SIT mehānismu integrēšana tiesu sistēmās ir ļoti svarīga, lai cilvēkiem, uzņēmumiem, tiesnešiem, tiesu palīgiem, advokātiem un mediatoriem, kas iesaistīti pirmstiesas un tiesas strīdu risināšanā, nodrošinātu vienotu pieredzi. Nevainojama SIT sistēmu integrācija uzlabo publisko un privāto pakalpojumu sniedzēju veiksmīgas sadarbības iespējas. Piemēram, ja Latvijā tiktu izveidota privāta SIT platforma noteiktām lietām, piemēram, vienkāršotajai procedūrai vai patērētāju lietām, būtu būtiski saglabāt ciešu saikni ar tiesu sistēmu. Tas nodrošinātu, ka puses rīkojas godprātīgi un ka SIT izlīgumi ir izpildāmi tiesā (sk. Logs 2.4). SIT risinājumam varētu būt juridiski saistošs spēks.
Tyler Technologies ir privāts uzņēmums, kura galvenais birojs atrodas ASV un kurš piedāvā integrētus tehnoloģiju un pārvaldības risinājumus publiskajam sektoram, tostarp integrētu programmatūru, kas paredzēta ASI, tiesām un tieslietu iestādēm. Šī programmatūra aptver dažādus aspektus, piemēram, tiesas lietu pārvaldību, elektronisko dokumentu iesniegšanu, izmeklēšanu un auditu, zvērināto vadību un virtuālos tiesu produktus.
Tyler SIT risinājums soli pa solim vada puses tiešsaistes procesā, lai ātri atrisinātu strīdus. Produktu nodrošina Modria platforma, kuras mērķis ir mazināt tiesu slogu, dodot iedzīvotājiem iespēju risināt strīdus tiešsaistē, sev ērtā laikā un no jebkuras vietas. Asinhronā saziņa dod pusēm laiku pārdomāti apsvērt savas atbildes. Ja puses nevar atrisināt jautājumu vienas pašas, jebkura no tām var uzaicināt mediatoru vai ekspertu no platformas, lai palīdzētu atrisināt problēmu.
Īsumā, Modria platforma ļauj:
diagnosticēt problēmu;
nodrošināt tiešsaistes sarunas starp pusēm;
vajadzības gadījumā nodrošināt piekļuvi mediatoram;
nodot lietu izvērtēšanai.
Tyles Technologies atvieglo SIT risinājuma integrāciju ar Uzņēmumu tieslietu sistēmu, nodrošinot pusēm, juristiem un tieslietu ierēdņiem vienotu pieredzi.
Apvienotās Karalistes piemērs - Resolver - ir privāts SIT rīks, kas palīdz patērētājiem un uzņēmumiem risināt un atrisināt strīdus ārpus tiesas. Risinājums ir bezmaksas un neitrāla platforma, kas atvieglo saziņu starp pusēm un strīdu izšķiršanu. Darbojoties kā neitrāla trešā puse, Resolver piedāvā arī ieteikumus patērētājiem, palīdzot viņiem pieņemt informētus lēmumus un savienot ar valsts vai privātām organizācijām, kas pielāgotas viņu vajadzībām.
Resolver sniedz pielāgotus norādījumus, lai palīdzētu patērētājiem atrisināt problēmas. Risinājumā ir meklēšanas rīks, kas ļauj patērētājiem atrast viņu problēmām piemērotas sūdzību procedūras. Resolver dod patērētājiem lielāku tiesībspēju, sniedzot viņiem informāciju par tiesībām un norādījumus par to, kā atrisināt savas juridiskās un tiesiskās vajadzības. Resolver piedāvā arī veidnes, lai patērētāji varētu sagatavot pielāgotus paziņojumus uzņēmumiem. Gadījumos, kad uzņēmums nereaģē uz patērētāja sūdzību, Resolver automātiski par to paziņo uzņēmumam. Ja puses nevar atrisināt savu lietu, pakalpojums piedāvā informācijas paketi, lai palīdzētu patērētājiem plānot nākamos soļus juridisko vai tieslietu jautājumu risināšanā. Piemēram, Resolver var pāradresēt patērētājus uz publiskiem vai privātiem ASI pakalpojumu sniedzējiem.
Kanādas piemērs - PARLe - ir pasaulē atzīts līderis SIT jomā. Platforma PARLe (Platforma, kas palīdz risināt tiesvedības elektroniski) dod iespēju tiesām un valsts iestādēm pārveidot strīdu izšķiršanas pieredzi ikdienas cilvēkiem. PARLe palielina tiesu pieejamību, atvieglojot strīdu izšķiršanu, pirms lietas nonāk tiesās, tribunālos un administratīvajās iestādēs.
Šis risinājums ir ļoti modulārs un pielāgojams katras jurisdikcijas un prasības veida vajadzībām un kontekstam. PARLe nodrošina arī netraucētu un nevainojamu pirmstiesas ASI mehānismu un e-tiesu sistēmu integrāciju. Viena no platformas funkcijām ir iespēja tieši pārsūtīt lietas no ASI iestādēm tiesām. Šī funkcija ir īpaši izdevīga, jo tā atvieglo izpildi, ātri pārsūtot dokumentus un neatbilstošus norēķinu līgumus ar vienu pogas klikšķi. PARLe ir pieņemts vairākās jurisdikcijās, tostarp Kvebekā (Office de la protection du consommateur, OPC) un Ontario (Ontario Condominium Authority Tribunal, CAT).
Avots: Tyler Technologies (2022[41]), Tiesas un tiesiskums: Tiesas un sabiedrības drošība, https://www.tylertech.com/solutions/courts-public-safety/courts-justice; Tyler Technologies (2022[42]), Brošūra: Strīdu izšķiršana tiešsaistē - pārbaudīta tehnoloģija, https://www.tylertech.com/resources/resource-downloads/brochure-online-dispute-resolution-proven-technology; Tyler Technologies (2022[43]), Uzņēmumu tieslietu programmatūra, https://www.tylertech.com/products/enterprise-justice; Resolver (2022[44]), Par Resolver, https://www.resolver.co.uk/about; Kibertiesiskuma laboratorija (2022[45]), PARLe – Plateforme d’Aide au Règlement de Litiges en ligne, https://www.cyberjustice.ca/logiciels-cyberjustice/nos-solutions-logicielles/parle-2/.
Faktu noskaidrošanas intervijās atklājās, ka Latvijā reti tiek piedāvāti uz tehnoloģijām balstīti strīdu risināšanas pakalpojumi privātpersonām. Jo īpaši Latvijā, šķiet, nav plaukstošas tieslietu tehnoloģiju jaunuzņēmumu vides, kāda ir citās ESAO valstīs, piemēram, Igaunijā, Vācijā un Apvienotajā Karalistē. Potenciāls veids, kā attīstīt SIT Latvijā, ir izveidot ekosistēmu, kas sekmē juridisko tehnoloģiju iniciatīvas un veicina privātu SIT pakalpojumu sniegšanu. Šādas ekosistēmas attiecīgie elementi ietver regulatīvo praksi, kas veicina privāto pakalpojumu sniedzēju inovācijas SIT pakalpojumu jomā, līdzekļu pieejamību tieslietu tehnoloģiju jaunuzņēmumiem un prasmju attīstības veicināšanu, lai atbalstītu konkurētspējīgu jaunuzņēmumu vadību.
Varētu apsvērt finansējuma piešķiršanu tieslietu tehnoloģiju jaunuzņēmumiem konkursa kārtībā. Pastāv līdzīgi finansēšanas mehānismi, piemēram, tie, ko piedāvā Apvienotās Karalistes valsts inovāciju aģentūra Innovate UK. Tieslietu tehnoloģiju jaunuzņēmumi var pieteikties vispārējām inovāciju dotācijām, un ir arī īpašas finansējuma kārtas, kas paredzētas tieslietu tehnoloģiju nozarei.
Citas iniciatīvas tieslietu tehnoloģiju popularizēšanai un inovāciju veicināšanai ir hakatoni, ko organizē valsts iestādes (piemēram, Tieslietu ministrija, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs) sadarbībā ar universitātēm, asociācijām un profesionālajām organizācijām. Tāpat sadarbība ar reģionāliem un vietējiem jaunuzņēmumu pasākumiem (piemēram, Techchill, Startup Days Latvia, sTARTUp Day Estonia, Deep Tech Atelier) vēl vairāk saskaņotu SIT programmu ar pakalpojumu sniedzēju un lietotāju vajadzībām.
SIT ir nepieciešams tiesiskais un normatīvais regulējums, kas ne tikai atļauj noteiktu praksi, bet arī atbalsta turpmākus sasniegumus šajā jomā. Pirmais aspekts - prakses atļaušana - ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka procesuālās darbības var veikt tiešsaistē. Tas var attiekties, piemēram, uz dokumentu iesniegšanu un parakstīšanu, uzklausīšanu sēdēs vai identitātes apliecināšanu, izmantojot SIT platformas. Otrais solis, t.i., atbalsts turpmākai attīstībai, attiecas uz iespēju un darbības ceļu radīšanu tiesām, šķīrējtiesām, ombudiem un mediācijas dienestiem pieņemt jaunu tiešsaistes praksi vai sadarboties ar privātiem SIT pakalpojumu sniedzējiem.
Lai izstrādātu piemērotu tiesisko un normatīvo regulējumu SIT, nepieciešams pievērsties regulatīvā plāna darbības jomai, mērķauditorijai, attiecīgajiem dalībniekiem, piemērotiem regulatīviem pasākumiem, principiem un saturam. Šie aspekti ir sīki izklāstīti turpinājumā:
1. Kāda ir ierosinātā regulatīvā plāna darbības joma? Šī jautājuma mērķis ir uzsvērt aspektus, kas saistīti ar strīdu izšķiršanas digitālo pārveidi. Kā uzsvērts šajā ziņojumā, SIT ir piemērota visām tiesību jomām un lietu veidiem civiltiesību un komerctiesību jomā. Atkarībā no valsts konteksta, īstenošanas iespējām, ieinteresēto pušu ieinteresētības un pieejamajiem resursiem dažas valdības var izvēlēties vispirms pievērsties noteiktām jomām. Piemēram, īstenojot Latvijas valdības apņemšanos veicināt SIT (sk. Stratēģiskā pieeja strīdu izšķiršanai), valsts uzmanība ir pievērsta tādām jomām kā vienkāršotas un brīdinājuma procedūras. Turpinot īstenot tieslietu digitalizācijas programmu, Latvija, iespējams, vēlēsies apsvērt iespēju paplašināt SIT, iekļaujot tajā arī citas jomas vai procedūru veidus.
2. Kas ir mērķauditorija? Pamatojoties uz regulatīvo plānu, jānosaka mērķauditorija, uz kuru reforma attiecas. Tas var attiekties, piemēram, uz tiem, kas iesaistīti tiesvedības pakalpojumu sniegšanā (piemēram, tiesnešiem, ombudiem, mediatoriem, administratīvajiem darbiniekiem), iesaistītajām pusēm, padomdevējiem, kas atbalsta šīs puses (piemēram, advokātiem, grāmatvežiem, nodokļu konsultantiem), un tiem, kas piegādā aparatūru un programmatūru, kas ļauj īstenot strīdu izšķiršanu tiešsaistē (sk. Publiskā un privātā sektora partnerības SIT jomā). Mērķauditorijas noteikšana ir svarīga, lai apzinātu vajadzības, un palīdz paredzēt tiesisko un regulatīvo reformu ietekmi uz noteiktām grupām. Tas var palīdzēt pieņemt pielāgotu pieeju, lai risinātu konkrētās problēmas un prasības, kas attiecas uz skartajām personām. Tāpat mērķauditorijas noteikšana ir svarīga, lai nodrošinātu iekļaujošu lēmumu pieņemšanu un tādējādi uzlabotu reformu leģitimitāti un efektivitāti.
3. Kas ir attiecīgie regulatīvie dalībnieki? Saskaņā ar ESAO SIT ietvaru (ESAO, gaidāms[1]) efektīvam tiesiskajam un normatīvajam regulējumam ir nepieciešama plaša ieinteresēto personu spektra, tostarp parlamenta un citu politikas veidotāju (piemēram, valdību un ministriju), tiesu, juristu, IT speciālistu, lietotāju, strīdu izšķiršanas iestāžu (piemēram, ombudu) un profesionālo organizāciju līdzdalība. Intervijas un semināri, kas tika rīkoti šī projekta laikā, liecina par labu koordinācijas līmeni starp ieinteresētajām pusēm. Kā piemēru var minēt e-lietu platformas 2. posma īstenošanu, iesaistot Tieslietu ministriju, Tiesu administrāciju un Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Latvijai jāturpina līdz šim iesāktais darbs, iesaistot ieinteresētās puses tiesiskā un normatīvā regulējuma izstrādē SIT jomā.
4. Kāda ir vispiemērotākā regulatīvā forma? Lai izveidotu stabilu SIT ekosistēmu, varētu izmantot plašu iespējamo regulatīvo un citu valdības instrumentu klāstu, piemēram, tiesību aktus, valdības noteikumus, tiesu praksi un prakses norādījumus. Tas varētu ietvert arī nesaistošo tiesību pieejas, piemēram, rīcības kodeksus, iestāžu noteikumus, solījumus un līguma punktus. Turklāt regulatīvo vidi var ietekmēt arī piedāvājuma un pieprasījuma tirgus spēki. Tas jo īpaši attiecas uz tiem SIT veidiem, kuros valstij nav monopola, kā tas ir vairumā SIT veidu, izņemot e-tiesas procesu (International Finance Corporation, 2016[48]).
5. Kāds ir formulējamais noteikums vai princips? Būtisks solis efektīvas SIT tiesiskā regulējuma izveidē ir noteikumu vai principu noteikšana. Jauni noteikumi var būt vispārīgi un abstrakti vai kodolīgi un konkrēti. Latvijas kontekstā esošās tiesību normas un principi var prasīt atjauninājumus, ja jaunas jomas pāriet uz SIT.
6. Kāds ir regulatīvais saturs? SIT regulējuma saturs ir sabiedriskās politikas jautājums. Piemēram, šajā ziņojumā SIT piemēro trīs izvēlētās politikas jomās: vienkāršotās un brīdinājuma procedūras un patērētāju prasības. Juridisko vajadzību apsekojumi un administratīvie dati varētu būt noderīgi resursi, lai atbalstītu tiesību aktu izstrādi un regulatīvos lēmumus. Piemēram, dati par kopējo gadā saņemto noteikta veida lietu skaitu, aizmuguriski notikušajām tiesas sēdēm un digitāli iesniegto prasību skaitu var kalpot kā aptuvenie rādītāji, lai noteiktu jomas, kurās SIT var panākt progresu. Ziņojumi par tiesību aktu īstenošanas gaitu, piemēram, Eiropas Komisijas ziņojums par ārpustiesas patērētāju strīdu izšķiršanu (Eiropas Komisija, 2022[49]), arī var būt noderīgs veids, kā palīdzēt apzināt problēmas un informēt par iespējamiem turpmākiem apsvērumiem attiecībā uz SIT ieviešanu.
7. Kā saskaņot formu ar saturu? Dažādām SIT jomām un aspektiem var būt nepieciešamas dažādas regulatīvās pieejas un dažādi regulējuma kombinācijas vai līmeņi. Piemēram, tiešsaistes ombuda procedūru regulējums var balstīties uz tiesību aktiem, ministrijas instrumentu, ombuda iestādes statūtiem un līguma noteikumiem starp pusēm, kuras izmanto ombuda procedūru.
8. Kā noteikt piemērotu regulatīvo kombināciju? Dažādās jurisdikcijās ir pieņemtas dažādas regulatīvās pieejas SIT. Atkarībā no SIT institucionālā statusa un iesaistītajiem dalībniekiem dažas pieejas galvenokārt balstās uz normatīvajiem noteikumiem, savukārt citas vairāk orientējas uz privātu autonomiju un līgumiskiem risinājumiem. Citi izmanto jauktas pieejas (International Finance Corporation, 2016[48]).
Avots: International Finance Corporation (2016[46]), Mediācijas likuma veidošana, https://doi.org/10.1596/28297; OECD (forthcoming[47]), ESAO konceptuālā sistēma strīdu izšķiršanai tiešsaistē; European Commission (2022[48]), Patērētāju strīdu risināšana ārpus tiesas (ziņojums), https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/13417-Resolving-consumer-disputes-out-of-court-report-_en.
Lai efektīvi ieviestu SIT, būtu jāgroza Latvijas Civilprocesa likums un citi attiecīgie likumi, kas regulē tiesvedību, jo īpaši šķīrējtiesas, mediācijas un patērētāju tiesību aizsardzības likumi. Dažas reformas arī veicinātu ASI mehānismu ieviešanu Latvijā.
Attiecībā uz Šķīrējtiesu likumu Latvija varētu apsvērt šķīrējtiesu iestāžu un šķīrējtiesnešu neatkarības, objektivitātes un taisnīguma stiprināšanu. Tas varētu ietvert turpmāku augstu ētikas standartu detalizēšanu, kas noteikti Šķīrējtiesu likuma 14. panta piektajā daļā, 16. panta otrajā daļā, 17. panta pirmajā un otrajā daļā un 22. pantā (Government of Latvia, 2014[49]). Lai uzlabotu šķīrējtiesu kvalitāti un uzticēšanos tām, Latvija varētu apsvērt arī iespēju grozīt Šķīrējtiesu likumu, paredzot atcelšanas procedūru šķīrējtiesas lēmuma neatkarības, objektivitātes un taisnīguma pārkāpuma gadījumā. Tāpat šķīrējtiesas procesu varētu stiprināt ar reformām, kas nodrošina tiesisko noteiktību attiecībā uz šķīrējtiesas spriedumiem.
Lai atbalstītu šķīrējtiesu pakalpojumu digitālo pāreju, Latvija varētu standartizēt un precizēt noteiktu digitālo rīku izmantošanu šķīrējtiesās. Ieinteresētās puses ir ziņojušas, ka likumi dažkārt liek apšaubīt to šķīrējtiesas nolēmumu spēkā esamību, kas izriet no tiešsaistes procedūrām. Ņemot vērā ieinteresēto pušu bažas, varētu būt nepieciešami grozījumi Šķīrējtiesu likumā, lai noteiktu precīzu mehānismu tiešsaistes tiesas sēžu dalībnieku identificēšanai.
Turklāt ir iespējams pilnveidot Mediācijas likumu kā daļu no juridiskajām reformām, lai veicinātu pāreju uz SIT. Jāatzīmē, ka strīdu izšķiršanas tiešsaistes aspektiem mediācijai ir nepieciešams mazāk tiešs regulatīvais atbalsts. Tā vietā varētu apsvērt iespēju padarīt mediāciju pievilcīgāku, lai pilnībā izmantotu tās potenciālu gan tiešsaistē, gan bezsaistē. Patiešām, kā uzsvērts iepriekšējā ESAO valsts pārskatā "Tiesiskuma pieejamība uzņēmējdarbībai un iekļaujošai izaugsmei Latvijā" (OECD, 2018[8])un faktu noskaidrošanas intervijās ar ieinteresētajām pusēm, mazāka mediācijas izmantošana galvenokārt ir saistīta ar tās nepietiekamo pievilcību, nevis ar jautājumiem, kas saistīti ar pašiem digitālajiem rīkiem (sk. 3. nodaļā "Progress digitālās pārveides jomā").
Lai uzlabotu mediācijas izmantošanu Latvijā, varētu veikt vairākus pasākumus. Piemēram, valsts varētu apsvērt iespēju grozīt Mediācijas likuma 14. pantu, lai mainītu mediācijas līguma būtību. Mediācijas rezultātā varētu sniegt nevis apliecinājumu, bet nekavējoties izpildāmu izlīgumu. Kompromisa risinājums varētu būt piedāvāt pusēm iespēju noslēgt izpildāmu izlīgumu. Tāpat Latvija varētu apsvērt iespēju pārskatīt Civilprocesa likumu, lai precizētu, ka mediācijas līgums ir pamats izpildu raksta izsniegšanai pēc grozījumiem Mediācijas likuma 14. pantā. Pēc grozījumiem Mediācijas likuma 14. pantā Latvija varētu arī pārskatīt Civilprocesa likumu, lai precizētu procedūru, kurā uzskaitīti mediācijas līguma pārskatīšanas iemesli.
Iespējams, ka nepieciešamās korekcijas Latvijas tiesiskajā regulējumā attiecībā uz SIT nevar konsolidēt vienā vienotā SIT likumā, jo tas varētu radīt iespējamu pārklāšanos ar citiem spēkā esošajiem tiesību aktiem konkrētās strīdu risināšanas jomās (piemēram, likums "Par tiesu varu", Civilprocesa likums, Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums, Šķīrējtiesu likums, Mediācijas likums). Šajā sakarā viena no iespējām varētu būt izmaiņu ieviešana tiesvedības procesā, izmantojot Civilprocesa likumu. Ombuda regulējumu varētu ieviest ar atsevišķu likumu vai grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Ņemot vērā straujās pārmaiņas digitālajā laikmetā un SIT rīku straujo attīstību, būtu svarīgi, lai tiesību aktos un tiesiskajā regulējumā netiktu noteikti konkrēti rīki vai risinājumi.
Nākamais solis ir saistīts ar mākslīgā intelekta (AI) izmantošanas ieviešanu un precizēšanu ārpustiesas un tiesas strīdu risināšanā, jo īpaši dažu procesu un lēmumu pieņemšanas automatizācijā. Dažas mākslīgā intelekta lietojumprogrammas Latvijā var saskarties ar juridiskiem šķēršļiem. Latvijas Republikas Satversmes 92. pants nosaka: "Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā." Pašlaik tiek uzskatīts, ka šim nolūkam ir nepieciešama cilvēka - tiesneša klātbūtne. Jāatzīmē, ka ir arī tādi MI izmantošanas gadījumi, kas paši par sevi nav saistīti ar lēmumu pieņemšanu un sagatavošanu un tāpēc ir mazāk strīdīgi.
Attiecībā uz SIT pārrobežu aspektu varētu apsvērt iespēju uzlabot mediācijas starptautisko izpildi. Nesen tika pieņemta Singapūras Mediācijas konvencija, precīzāk sakot Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par mediācijas rezultātā noslēgtajiem starptautiskajiem izlīgumiem. Ņemot vērā Latvijas kā ES dalībvalsts statusu, lēmumi šajā jautājumā būtu jāpieņem ES līmenī. Latvija varētu atbalstīt Singapūras konvencijas parakstīšanu ES līmenī (United Nations, 2018[50]).
Pašlaik daudzās jurisdikcijās, tostarp Vācijā, Apvienotajā Karalistē un Eiropas Savienībā, tiek pārskatīti strīdu izšķiršanas tiesību akti, lai iekļautu un atbalstītu SIT. ES jurisdikcijā, piemēram, Latvijā, papildu stimuls reformām nāk no Eiropas Savienības, ietverot gan nacionālo, gan starptautisko pieeju. Papildus jau esošajiem ES instrumentiem, piemēram, Eiropas SIT platformai patērētāju prasībām un FIN-NET (Finanšu strīdu izšķiršanas tīkls) prasībām, kas saistītas ar finanšu pakalpojumiem, tiek apspriestas arī citas reformas iniciatīvas SIT jomā (sk. Logs 2.6).
Eiropas Savienība pašlaik izstrādā priekšlikumu regulai par pārrobežu tiesiskās sadarbības digitalizāciju, kuras galvenais mērķis ir izmantot jaunus digitālos rīkus saziņai tiešsaistē pārrobežu tiesvedībā civillietu, komerclietu un krimināllietu jomā. Šā ierosinātā tiesību akta mērķis ir uzlabot pārrobežu piekļuvi tiesiskumam Eiropas Savienībā, nosakot, ka visai ES pārrobežu tiesiskās sadarbības saziņai un datu apmaiņai starp kompetentajām valstu iestādēm, izņemot atsevišķus pamatotus izņēmumus, ir jāizmanto digitālais kanāls.
Saskaņā ar priekšlikumu iedzīvotājiem un uzņēmumiem būtu iespēja elektroniski sazināties ar ES dalībvalstu tiesām un citām tiesu iestādēm, izmantojot valstu portālus, ja tādi ir pieejami, vai arī Eiropas e-tiesiskuma portālā izvietotu Eiropas piekļuves punktu. Lai izmantotu šo iespēju, iedzīvotājiem un uzņēmumiem būs nepieciešams kvalificēts vai uzlabots elektroniskais paraksts un/vai zīmogi. Turklāt sistēma ļautu elektroniski maksāt tiesas nodevas.
Ierosinātais tiesību akts nodrošina elektronisko dokumentu derīgumu un novērš to noraidīšanu tikai elektroniskā formāta dēļ. Eiropas Savienības priekšlikums regulai par pārrobežu tiesu iestāžu sadarbības digitalizāciju var veicināt tieslietu pakalpojumu savlaicīgumu un samazināt birokrātijas apjomu valstu tiesās.
Avots: Eiropas Savienība (2020[51]), Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 25. novembra Regula (ES) 2020/1784 par tiesas un ārpustiesas civillietu un komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (dokumentu izsniegšana) (pārstrādāta redakcija), https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A32020R1784; Eiropas Savienība (2020[52]), Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 25. novembra Regula (ES) 2020/1783 par dalībvalstu tiesu sadarbību pierādījumu iegūšanā civillietās vai komerclietās (pierādījumu iegūšana) (pārstrādāta redakcija), https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A32020R1783; Eiropas Savienība (2022[53]), Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par tiesiskās sadarbības un tiesu pieejamības digitalizāciju pārrobežu civillietās, komerclietās un krimināllietās un par grozījumiem dažos tiesību aktos tiesiskās sadarbības jomā, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/HIS/?uri=CELEX%3A52021PC0759.
Efektīva pieeja, nosakot juridiskās jomas un prasību veidus, kas piemēroti SIT, ietver apsvēršanu, vai tiešsaistes process pienācīgi atbilst pušu vajadzībām un strīdu problēmām. Politikas veidotājiem, izstrādājot tiesību aktus un iestādes, ir svarīgi, vai SIT ir piemērots konkrētām tiesību jomām un prasību veidiem. SIT piemērotība var atšķirties arī atkarībā no katras valsts tiesiskā, institucionālā, tehnoloģiskā un kultūras konteksta.
Konceptuāli civiltiesībās un komerctiesībās visas tiesību jomas un visu veidu prasības ir potenciāli piemērotas SIT. Tomēr, analizējot SIT īstenošanu dažādās jurisdikcijās, var secināt, ka atsevišķas tiesību jomas un prasību veidi ir īpaši piemēroti (sk. Logs 2.7).
Daudzas jurisdikcijas ir sākušas ieviest SIT attiecībā uz naudas piedziņas prasībām un patērētāju un komersantu strīdiem. Šāda veida strīdi ir īpaši piemēroti SIT, jo tie ir salīdzinoši standartizēti. Turklāt, tā kā šādu prasību vērtība bieži vien ir neliela, SIT rentabilitāte labi atbilst šo prasību būtībai.
Svarīgi apzināties, ka SIT potenciāls attiecas uz daudziem strīdu veidiem. Turpmākajās apakšiedaļās ir aprakstīti daži visbiežāk sastopamie prasību veidi, kuros ir ieviesta SIT.
Maza apmēra prasības ir vienkāršotas procedūras sūdzības, kas saistītas ar nelielu naudas summu (atkarībā no valsts). Maza apmēra prasības ir īpaši piemērotas SIT izmantošanai, jo tiesvedības izdevumi par nelielām summām var atturēt no procesa uzsākšanas. Tāpat maza apmēra prasību procedūrās parasti nav nepieciešama jurista klātbūtne, kas atvieglo SIT īstenošanu.
Valstis ir progresējušas SIT piemērošanā maza apmēra prasībām. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs Ohaio štats izmanto SIT, lai risinātu maza apmēra prasības, tostarp nodokļu lietas. Kanādā Britu Kolumbijas Civillietu izšķiršanas tribunāls ieviesa SIT attiecībā uz maza apmēra prasībām līdz 35 000 Kanādas dolāriem.
Šādi strīdi rodas starp patērētājiem, ar ko saprot personu, kura iegādājusies preces vai pakalpojumus, un citu personu, kura rīkojusies savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros. Patērētāju prasības bieži attiecas uz tādiem jautājumiem kā preču vai pakalpojumu kvalitāte, saistību izpildes kavējumi vai negodīgi līguma noteikumi. Ņemot vērā to bieži vien zemo vērtību, SIT piedāvā efektīvu un rentablu risinājumu patērētāju prasībām.
Eiropas Savienības SIT platforma ir piemērs tam, kā risināt patērētāju strīdus ārpus tiesas. Vācijā patērētāju sūdzības tiek risinātas tiešsaistē, izmantojot Vācijas Vispārējās samierināšanas iestādes ombuda sistēmu.
SIT ir noderīga, lai nokārtotu nelielus civiltiesiskus pārkāpumus vai nelielus likumpārkāpumus, piemēram, satiksmes un autostāvvietu pārkāpumus. Šādu lietu lielais skaits noved pie tiesu pārslodzes, tāpēc SIT ir praktisks risinājums.
Mičiganā (ASV) vairāk nekā 20 atsevišķas tiesas izmanto SIT, lai atrisinātu ceļu satiksmes un autostāvvietu pārkāpumus. Ņūdžersijas tiesu sistēma ir izstrādājusi SIT programmu, lai atrisinātu 37 ceļu satiksmes pārkāpumu veidus.
Īpašuma strīdi ir saistīti ar nekustamā īpašuma konfliktiem, bieži starp īrniekiem, izīrētājiem vai mājokļu īpašnieku apvienībām. SIT var būt piemērots risinājums strīdos par īpašumu, jo tā ļauj strīdā iesaistītajām pusēm censties panākt abpusēji izdevīgu lēmumu ātri un ar zemām izmaksām.
Kanādā, Britu Kolumbijā, īpašumtiesību strīdu risināšanai starp izīrētājiem un īrniekiem izmanto SIT ar tiešsaistes civillietu izšķiršanas tribunāla starpniecību. Amerikas Savienotajās Valstīs Delavēras miertiesa risina strīdus starp izīrētājiem un īrniekiem, nosūtot tos pie tiešsaistē apmācīta mediatora.
Nodokļu aprēķinu pārsūdzības attiecas uz lietām, kurās iedzīvotāji apstrīd nodokļu vērtības. Šāda veida strīds parasti ir saistīts ar aktīva vērtības salīdzināšanu ar līdzīga aktīva vērtību. Lai pārsūdzētu nodokļu aprēķinu, jāiesniedz daudz dokumentāru pierādījumu, piemēram, fotogrāfijas un novērtējumi. SIT var palīdzēt, vienkāršojot dokumentāro pierādījumu iesniegšanas procesu. Dinamiska kartēšanas sistēma varētu palīdzēt tiesvedības dalībniekiem viegli atrast salīdzināmus aktīvus, lai pamatotu savas prasības.
Amerikas Savienotajās Valstīs Ohaio Nodokļu apelāciju padome izmanto SIT, lai atrisinātu sūdzības. Tiesvedības dalībnieki var iesniegt prasības, vienoties par izlīgumu un sekot līdzi progresam tiešsaistē. Kolorādo Nodokļu aprēķinu apelāciju padome piedāvā arī tiešsaistes rīkus nodokļu aprēķinu pārsūdzībām. Iedzīvotāji var iesniegt pārsūdzību tiešsaistē un piedalīties tiešsaistes tiesas sēdēs.
Ģimenes prasības ietver juridiskus jautājumus ģimenes ietvaros, piemēram, laulības šķiršanu vai bērnu audzināšanas jautājumus. Ģimenes lietās bieži vien ir nesarežģīti konflikti, kurus var viegli atrisināt, pusēm savstarpēji vienojoties bez būtiskas iejaukšanās no malas. Šādi nesarežģīti konflikti bieži vien ir labi piemēroti SIT izmantošanai. Sarežģītu prasību gadījumā SIT ir izdevīga arī vecākiem un bērniem, jo piedāvā iespēju piekļūt tiešsaistes juridiskajiem resursiem un risināt strīdus tieši no mājām, bez nepieciešamības izmantot tiesas zāli.
Mičiganā, Amerikas Savienotajās Valstīs, tiešsaistes rīki (piemēram, tiešsaistes kalkulatori) palīdz vecākiem atrisināt strīdus par bērna uzturlīdzekļu maksājumiem. Mičiganas Ģimenes lietu tiesa ieviesa arī tiešsaistes rīkus lietu pārvaldībai un uzklausīšanai. Apvienotās Karalistes ģimenes mediācijas kuponu shēma atbalsta ģimenes strīdu risināšanu, izmantojot ārpustiesas vienošanās. Spānijā digitālās mediācijas virtuālā darbvirsma ļauj noformēt laulības šķiršanu no mājām. Arī vecāka gadagājuma cilvēki un personas ar garīga rakstura traucējumiem var ierasties piedalīties tiesas sēdē no pansionātiem vai medicīnas centriem, tādējādi izvairoties no ceļošanas sloga un vienlaikus garantējot tiesas sēdes juridisko noteiktību.
Avots: ESAO (forthcoming[13]), ESAO konceptuālā sistēma strīdu izšķiršanai tiešsaistē; Valsts tiesu nacionālais centrs. (2017[54]), JTC Resursu biļetens, https://www.ncsc.org/__data/assets/pdf_file/0031/18499/2017-12-18-odr-for-courts-v2-final.pdf’; Spānijas valdība (2023[55]), Tieslietu digitālā transformācija Spānijā: Prezentācija Brandenburgas parlamenta delegācijai, https://www.mjusticia.gob.es/es/JusticiaEspana/ProyectosTransformacionJusticia/Documents/Digital%20Transformation%20of%20Justice.pdf.
Intervijas liecināja, ka Latvijas ieinteresētās personas kopumā uzskata, ka SIT ir potenciāls visās tiesību jomās un prasību veidos civiltiesību un komerctiesību jomā. Dažas ieinteresētās personas pauda bažas par to, vai atsevišķiem strīdu izšķiršanas procedūras elementiem nebūtu lietderīgāk izmantot neklātienes formu. Piemēram, daži Latvijas tiesneši uzsvēra, ka liecinieka vai puses personīga klātbūtne dažkārt ir būtiska, lai gūtu vispusīgu priekšstatu par viņu mutiskajiem paskaidrojumiem. Tomēr tam nevajadzētu apšaubīt SIT vispārējo piemērotību ar nosacījumu, ka ir iespējams elastīgi iekļaut tiesvedībā elementus, kas nav balstīti tiešsaistē, ja iesaistītās puses vai lietas apstākļi to vēlas vai prasa, galu galā uzsverot, cik svarīga ir digitāli izstrādāta pieeja SIT (sk. Tehnoloģiskā progresa pārvaldība).
Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi pārsvarā atbalsta SIT civillietās un komerclietās, kas liecina par spēcīgu atbalstu. Šis viedoklis intervijās tika īsi raksturots kā "jo vairāk SIT, jo labāk". Izpratne par neaizsargātām grupām, jo īpaši tiesu administrācijā, ir acīmredzama un uzsvērta īpašā sadaļā (sk. Iesaistīto pušu konteksts).
Digitālā transformācija būtiski maina mijiedarbību starp cilvēkiem, uzņēmumiem un valsts iestādēm. Sabiedrībai un ekonomikai kļūstot aizvien digitālākai, valdībām ir jāpieņem digitālā transformācija, lai apmierinātu prasīgāku un spēcīgāku pakalpojumu lietotāju gaidas (OECD, 2020[15]). Tā kā iedzīvotāji un uzņēmumi sagaida, ka publiskais sektors nodrošinās pakalpojumus un politiku, kas atbilst digitālā laikmeta solījumiem, publiskās iestādes pastāvīgi saskaras ar izaicinājumiem, ko rada straujās pārmaiņas sabiedrībā, pieaugošās iedzīvotāju prasības, kā arī resursu un iekšējo spēju, piemēram, prasmju un infrastruktūras, sadalījums.
Pārdomās par tieslietu sistēmas digitālo pārveidi bieži vien tiek pieņemts, ka tā ir tehniska problēma, kurai nepieciešams tehnoloģisks risinājums. Vēsturiski e-pārvaldes pieeja noteikti veicināja šādu viedokli par analogu procesu pārņemšanu un to pieejamības nodrošināšanu tiešsaistē (OECD, 2020[56]). Tomēr šādā pieejā nav ņemtas vērā plašākas problēmas, kas saistītas ar "digitāls pēc noklusējuma" pieejas piemērošanu, kas var mainīt rezultātus.
Digitālās tehnoloģijas kopīgu komponentu un rīku veidā vispirms jāuzskata par līdzekli, kas palīdz komandām apmierināt cilvēku vajadzības, nevis par pašmērķi (OECD, 2020[56]). Strīdu izšķiršanas mehānismu pārveidošana digitālajā laikmetā ir saistīta ne tik daudz ar digitālajām tehnoloģijām, cik ar tehnoloģijām un platformām, kas var palīdzēt valdībām reaģēt uz to pakalpojumu lietotāju vajadzībām. Vispiemērotākā pieeja ir apvienot kopīgus komponentus (mitināšanu un infrastruktūru) ar pareizu digitālo un datu pārvaldību (sk. Datu pārvaldība un tās stratēģiskā izmantošana).
Neraugoties uz to, ka digitālā transformācija ir viena no valsts galvenajām prioritātēm (sk. Stratēģiska pieeja strīdu risināšanai), šī projekta novērtēšanas posmā atklājās ievērojamas nepilnības pamata mitināšanas, infrastruktūras un kopējo komponentu, piemēram, programmatūras, mākoņrisinājumu, datu reģistru un katalogu, jomā. Ieguldījumiem nevajadzētu aprobežoties tikai ar tehnoloģijām, bet arī ar spēju atbalstīt īstenošanu. Tas var ietvert sadarbību ar dienestu komandām, aktīvi demonstrējot to, kas ir pieejams visā publiskajā sektorā, atbalstot produktu komandas, lai novērstu šķēršļus ieviešanai, un palīdzot kvantitatīvi noteikt ieguvumus no kopīgu komponentu un rīku izmantošanas, nevis atsevišķu risinājumu izstrādes. Šādas holistiskas pieejas pieņemšana var palīdzēt pakalpojumu komandām nodrošināt ne tikai tempu un mērogu, bet arī lietotāju pieredzes kvalitāti un konsekvenci, kas veicina sabiedrības uzticību un saskaņotību starp citādi atšķirīgām publiskā sektora organizācijām. (OECD, 2020[56]).
Vēl viens sarežģītības līmenis ir saistīts ar valstu reformu iniciatīvām un to īstenošanu. Tas ir īpašs izaicinājums ES dalībvalstīm, piemēram, Latvijai, kam jāievēro gan ES reformas, gan iekšējās programmas. SIT ir daļa no izaicinājumiem, ar kuriem saskaras tieslietu nozare, lai neatpaliktu no mainīgās pasaules un turpinātu apmierināt iedzīvotāju un uzņēmumu vajadzības attiecībā uz tiesu pieejamību. Dažas no šīm problēmām ir aplūkotas citās šī ziņojuma sadaļās, tostarp ētikas jautājumi saistībā ar digitālo un jauno tehnoloģiju izmantošanu (sk. 3. pīlārs: Ētika un drošības pasākumi) un nepieciešamība uzlabot prasmes un spējas tieslietu nozarē un sabiedrībā kopumā (sk. Iesaistīto pušu konteksts, Neaizsargātās grupas un SIT un tieslietu iestādes).
Lai veicinātu SIT īstenošanu Latvijā, nepieciešams izpētīt finansējumu un pārvaldību Latvijā. Valdības līdzekļi tieslietu nozares digitalizācijai joprojām ir ierobežoti. Tas ir novedis pie pasākumu sadrumstalotības starp tieslietu nozares dalībniekiem. Inovācijai SIT jomā būtu lietderīgi izveidot centrālu vadības mehānismu/struktūru, kas būtu atbildīga par digitalizācijas projektu un reglamentējošo noteikumu stratēģisko pārraudzību un īstenošanu.
Lai palīdzētu Latvijai orientēties straujajā tehnoloģiju attīstības tempā tieslietu nozarē, ESAO SIT ietvars iesaka apsvērt noteiktas pieejas digitālo tehnoloģiju ieviešanai tieslietu nozarē. Būtiska pieeja strauji notiekošo pārmaiņu pārvaldībai ir tehnoloģiski neitrāla likumdošana. Tas nozīmē, ka likumdevēji atturas no konkrētas tehnoloģijas izmantošanas un tā vietā atliek konkrētu tehnisku lēmumu pieņemšanu uz vēlāku posmu, piemēram, par iepirkumu vai tehnoloģisko risinājumu ieviešanu. Tehnoloģiski neitrālas pieejas pieņemšana ir ļoti svarīga, lai izstrādātu tiesību aktus, kas abstrahējas no konkrētām tehnoloģijām. Tas ļauj likumiem laika gaitā pielāgoties dažādām tehnoloģijām, vienlaikus veicinot juridisko paredzamību. Šāda pieeja ļauj pieņemt jaunus digitālo tehnoloģiju veidus, neprasot veikt juridiskas reformas katru reizi, kad parādās jauna tehnoloģija. Līdz ar to no juridiskā viedokļa jaunos tehnoloģiskos sasniegumus var ātri integrēt, neprasot veikt plašus juridiskus grozījumus.
Kopumā intervijās atklājās, ka Latvijā likumdošanas procesā tiek izmantota tehnoloģiski neitrāla pieeja. Šīs pieejas pozitīvie rezultāti atspoguļoti intervijās ar Latvijas Tieslietu ministriju un Tiesu administrāciju, kas ir atbildīga par tieslietu nozares digitālās pārveides vadību. Piemēram, digitālās pārveides projektos iesaistītie Latvijas Tiesu administrācijas ierēdņi neizteica bažas par juridiskiem šķēršļiem šo projektu īstenošanā. Šādas tehnoloģiski neitrālas pieejas pieņemšana ir mācību procesa rezultāts, kas izriet no juridisko reformu drudžainās norises pagātnē (OECD, 2018[8]).
Integrējot mākslīgo intelektu un automatizāciju tieslietu procesos, Latvijai būs svarīgi ņemt vērā dažus aspektus, piemēram, privātumu un ētiku, taisnīgumu un valsts kultūras kontekstu. Pirmkārt, jānodrošina, lai mākslīgā intelekta lietojumi atbilstu Latvijā noteiktajam tiesiskajam regulējumam, kas ietver Civilprocesa likumu, ES un nacionālos datu aizsardzības noteikumus un starptautiskos standartus, piemēram, ESAO ieteikumu par mākslīgo intelektu (sk. Logs 2.8 tālāk). Turklāt, izstrādājot mākslīgā intelekta sistēmas, būtu jāņem vērā Latvijas unikālā juridiskā kultūra un tradīcijas, nodrošinot to savietojamību ar vietējo praksi. Datu privātuma aizsardzība saskaņā ar ES un valsts tiesību aktiem un pamatnostādnēm ir ārkārtīgi svarīga (sk. Logs 2.8tālāk), jo īpaši, lai aizsargātu tiesvedībā iesaistīto personu konfidencialitāti (sk. Datu pārvaldība un tās stratēģiskā izmantošana un 3. pīlārs: Ētika un drošības pasākumi).
Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju daudzveidību, mākslīgā intelekta sistēmas būtu jāveido tā, lai mazinātu neobjektivitāti. Tas palīdzētu izvairīties no iespējamiem diskriminējošiem rezultātiem. Mākslīgā intelekta izmantošanas pārredzamības nodrošināšana palīdzētu veicināt sabiedrības uzticēšanos un pieņemšanu. To būtu iespējams panākt, izveidojot mehānismus, kas ļautu cilvēkam pārraudzīt mākslīgā intelekta lēmumu pieņemšanu, veicinot pārskatatbildību un taisnīgumu, kā arī Latvijas tieslietu sistēmai pielāgotas ētikas vadlīnijas (sk. 3. pīlārs: Ētika un drošības pasākumi). Sadarbības veicināšana starp tiesību ekspertiem, mākslīgā intelekta speciālistiem un ieinteresētajām pusēm tieslietu nozarē un ārpus tās palīdzētu Latvijai izstrādāt savam kontekstam piemērotus mākslīgā intelekta risinājumus. Visbeidzot, izpratni un sabiedrības atbalstu veicinātu izpratnes veicināšanas kampaņas, kurās tiktu uzsvērtas mākslīgā intelekta priekšrocības un ierobežojumi. Ievērojot šos apsvērumus, Latvija var izmantot mākslīgā intelekta potenciālu, lai uzlabotu tiesvedības procesus, vienlaikus ievērojot taisnīguma, pārredzamības un tiesiskuma principus.
Atvērto standartu atbalstīšana SIT mehānismu izstrādē un ieviešanā var būtiski veicināt efektīvu tehnoloģiskās attīstības straujā tempa pārvaldību. Sistēmas vai vadlīnijas, kas nosaka un precizē atvērto standartu, prakses, ietvaru, atkārtoti izmantojamu komponentu un datu izmantošanu, ir ļoti svarīgas, lai laika gaitā mazinātu nespēju mainīt pakalpojumu sniedzēju vai patentētu tehnoloģiju risku. Tāpat savlaicīgi sniegti ekspluatācijas pārtraukšanas pakalpojumi var palīdzēt mazināt problēmas, kas saistītas ar mantotajām tehnoloģijām. To var panākt, nosakot skaidrus nosacījumus, saskaņā ar kuriem sistēmas un pakalpojumi tiks izņemti no ekspluatācijas vai to līgumi tiks izbeigti.
Īstenojot ar SIT saistītus risinājumus, svarīgi uzturēt labu sadarbību ar ieinteresētajām pusēm. Intervijās daži tiesneši norādīja, ka tiešsaistes tiesu platforma tika ieviesta īsā laikā, atstājot maz iespēju ieinteresētajām pusēm tikt pienācīgi apmācītām un pielāgoties jaunajam instrumentam. Intervijās arī atklājās, ka priekšroka tiek dota sākt ar maziem pasākumiem un rast veidus, kā iekļaut SIT lietās, kas nav saistītas ar tiesvedību, vai lietās, kurās ir mazāk interpretējamu vai strīdīgu elementu, koncentrējoties uz digitalizācijas pamatlīmeni.
Datu pārvaldība ir obligāti nepieciešama, lai datus varētu izmantot kā stratēģisku vērtību publiskajā sektorā. Lai kontrolētu, pārvaldītu, kopīgotu, aizsargātu datus un gūtu no tiem vērtību, jānodrošina atbilstoša kultūras, politikas, tiesiskā, normatīvā, institucionālā, organizatoriskā un tehniskā vide. (OECD, 2019[17]).
ESAO ietvars par datu pārvaldību publiskajā sektorā (sk. Attēls 2.1) ietver stratēģisko, taktisko un izpildes līmeni, ko veido:
vadība un redzējums, lai nodrošinātu stratēģisko virzību un mērķi datu stratēģiskai izmantošanai publiskajā sektorā;
nepieciešamība saskaņoti īstenot un vadīt datu politiku un iniciatīvas visā valdībā kopumā un atsevišķās organizācijās;
noteikumu, tiesību aktu, vadlīniju un standartu, kas saistīti ar datiem, izstrāde vai pārveidošana;
nepieciešamās datu infrastruktūras (piemēram, mākoņdatošanas pakalpojumi, lietojumprogrammu saskarnes [API], datu ezeri), lai atbalstītu stratēģiskajā līmenī noteiktos politikas mērķus, izstrāde;
datu arhitektūra, kas atspoguļo standartus, sadarbspēju un semantiku visā datu ģenerēšanas, vākšanas, glabāšanas un apstrādes procesā.
Avots: ESAO (2019[57]), Argentīnas digitālās valdības pārskats: Publiskā sektora digitalizācijas paātrināšana,
Datus var izmantot, lai novērtētu SIT pirmstiesas un tiesas pakalpojumu darbību, palīdzot paredzēt, plānot, sniegt, novērtēt un uzraudzīt tieslietu politiku un pakalpojumus. Attieksme pret datiem kā pret stratēģisku aktīvu var palīdzēt iegūt vērtību no datiem, nodrošinot plašāku piekļuvi datiem, to koplietošanu un integrāciju organizācijas līmenī un ārpus tās, kā arī palielinot kopējo efektivitāti un pārskatatbildību.
Novērtējot reformas, lai modernizētu strīdu izšķiršanas mehānismus Latvijā, var secināt, ka valsts varētu apsvērt iespēju izveidot visaptverošu datu pārvaldību, lai atbalstītu stratēģisku datu izmantošanu tieslietu nozarē, tostarp uz datiem balstītu strīdu izšķiršanas politikas un pakalpojumu izstrādi un sniegšanu. Lai palīdzētu uzlabot tieslietu pakalpojumu sniegšanu Latvijā, jāievieš vienots pamatreģistrs, kas būtu daļa no plašākām datu arhitektūras un infrastruktūras reformām visā publiskajā sektorā.
Kā norādīts visā šajā ziņojumā (sk. 3. un 4. nodaļu, jo īpaši "Ceļi un netraucēta informācijas un lietu nodošana", "Vienkāršotās procedūras pilnveidošana", "Brīdināšanas procedūras pilnveidošana" un "Patērētāju strīdu izšķiršanas mehānismu pilnveidošana"), pastāv neizmantotas iespējas uzlabot datu sadarbspēju tieslietu nozarē. Patiesībā sadarbspējas uzlabošana palīdzētu Latvijai risināt vairākas problēmas, kas tika konstatētas kartēšanas un faktu vākšanas pasākumos. Dažas no šīm problēmām attiecas uz vairākkārt pieprasītiem datiem, datu bāzu (piemēram, tiesu sistēmas un publisko reģistru) integrācijas trūkumu un sarežģījumiem, kas saistīti ar pāreju starp sistēmām (piemēram, ASI un strīdu izšķiršanas mehānismiem tiesās).
Būtu vēlams, lai Latvija datus uzskatītu par stratēģisku aktīvu, kas ir pamatā pakalpojumu pārveidei saistībā ar “e-lieta" programmu. Tas ietver izpratni par datu vajadzībām un sadarbspējas veicināšanu, nodrošinot, ka visi savāktie dati ir viegli integrējami un atkārtoti izmantojami citās publiskā sektora organizācijās/pakalpojumos. Tas ne tikai ļautu lietotājiem sniegt datus tikai vienu reizi, ievērojot principu "tikai vienu reizi", bet arī kopumā samazinātu pieprasītās informācijas apjomu, ietaupot gan lietotāju, gan publiskā sektora dārgos resursus (OECD, 2022[16]).
Vēl Latvija varētu apsvērt iespēju iesaistīt plašu ieinteresēto pušu loku, lai sniegtu ieguldījumu tiesiskuma datu ekosistēmā. To varētu panākt, ļaujot viņiem piedalīties datu vākšanā, koplietošanā un atkārtotā izmantošanā. Tāpat Latvija varētu izveidot kopīgus standartus un vadlīnijas lielākai konsekvencei, kā arī koordinācijas un sadarbības protokolus un procesus, lai atvieglotu datu pārvaldību, drošību un apmaiņu.
Līdz šim Latvijā nav veikta fundamentālāka tiesu pakalpojumu sniegšanas pārorientācija. Pašlaik dati galvenokārt tiek izmantoti statistikas vajadzībām. Tādējādi ir iespējams uzlabot datu vākšanu un izmantošanu, lai prognozētu tiesiskuma vajadzības, kā arī uzraudzītu un novērtētu tieslietu iestāžu darbību. Tā vietā dati tiek izmantoti tikai ad hoc, lai analizētu juridiskās vajadzības. Šajā sakarā Latvija varētu izmantot tieslietu jomas datu potenciālu, lai pārveidotu tieslietu iestāžu darbības rezultātus, tādējādi panākot efektīvāku valsts resursu izmantošanu un attīstot nepārtrauktu uzlabojumu kultūru (OECD, 2019[17]).
Pakalpojumu kartēšanā un faktu noskaidrošanas intervijās dati tika identificēti kā būtisks aspekts, kam Latvijā nepieciešama reforma. Lai gan SIT iniciatīvās attiecībā uz tiesām Latvijā ir uzsākta zināma datu izmantošana, joprojām trūkst visaptverošas datu stratēģijas, kas attiektos uz strīdu izšķiršanas mehānismiem. Lai maksimāli izmantotu SIT priekšrocības Latvijā, iespējams izstrādāt un īstenot tiesvedības datu stratēģiju. Efektīvā Latvijas tieslietu nozares stratēģijā būtu jāiekļauj datu pārvaldība un datu standarti, kā arī jāietver šādi būtiski aspekti (OECD, 2019[17]):
Paredzēšana un plānošana: Tas attiecas uz datu nozīmi politikas izstrādē, intervences pasākumu plānošanā, iespējamo izmaiņu paredzēšanā un vajadzību prognozēšanā (OECD, 2019[17]). Konkrēti tieslietu nozarē tas varētu izpausties kā Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu vajadzību pēc SIT paredzēšana.
Pakalpojuma sniegšana: Tas ietver datu izmantošanu, lai pārveidotu strīdu izšķiršanas procesu un pakalpojumu sniegšanu, uzlabojot efektivitāti un lietotāju pieredzi. Kā piemēru var minēt juridisko vajadzību datu analīzi, lai uzlabotu SIT pakalpojumus.
Koordinācija un uzraudzība: Tas ietver, piemēram, politikas pieeju izvērtēšanu un SIT ieviešanas ietekmes novērtēšanu, lēmumu revīziju un pakalpojumu snieguma uzraudzību.
Lai gan pareizai datu pārvaldībai ir būtiska nozīme datu izmantošanas paplašināšanā, pieaugošā datu pieejamība un piekļuve tiem rada jaunas problēmas saistībā ar ētisku datu vākšanu, glabāšanu, izmantošanu un apstrādi, kā arī pārskatatbildību, taisnīgumu un cilvēktiesību ievērošanu (OECD, 2019[17]). Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā to, ka valdības pieeja šiem jautājumiem ir būtiska, lai vairotu uzticēšanos saistībā ar pieaugošo cilvēku un uzņēmumu informētību par saviem datiem (sk. 3. pīlārs: Ētika un drošības pasākumi). Tāpēc valdības tiek aicinātas izveidot tiesisko un normatīvo regulējumu, datu principus un pamatnostādnes, lai veicinātu datu izmantošanu, vienlaikus saglabājot, atjaunojot vai palielinot sabiedrības uzticību.
Latvija gūtu lielu labumu no saskaņotas datu ētikas pieejas, kas aptver ētikas, privātuma un piekrišanas, pārredzamības un drošības pamatelementus (OECD, 2019[17]). SIT kontekstā tas ietvertu, piemēram, drošas infrastruktūras nodrošināšanu, datu izmantošanu sabiedrības interesēs atbilstoši mērķim un skaidru robežu noteikšanu datu vākšanai, piekļuvei, koplietošanai un izmantošanai, jo īpaši saistībā ar lielām datubāzēm un sadarbspējīgām platformām. Ņemot vērā straujās izmaiņas tehnoloģiskajā vidē, elastīga, bet stabila un visaptveroša pieeja šiem izaicinājumiem veicinātu uzticamību, tādējādi nodrošinot ieinteresēto personu atbalstu un jaunu risinājumu ieviešanu, kas ir efektīvi, taisnīgi un atbilst labākajiem standartiem.
SIT īstenošana Latvijā rada izaicinājumus, reaģējot uz tehnoloģiju attīstību, pārvaldot notiekošo tieslietu pakalpojumu pārveidi, veicinot digitalizācijas praksi un atspoguļojot sabiedrības prasības. Lai tiktu galā ar šādām problēmām, ir ieteicams izmantot elastīgu pieeju SIT izstrādē un īstenošanā. Šāda pieeja var arī palīdzēt tieslietu nozarei labāk izprast lietotājus un padarīt strīdu izšķiršanas pakalpojumus piemērotākus viņu vajadzībām. Tam varētu būt pozitīvi rezultāti, piemēram, procesa vienkāršošana, tiesvedības nepilnību mazināšana un strīdu izšķiršanas pakalpojumu efektivitātes palielināšana.
Elastīga pieeja ietver projekta darbības jomas noteikšanu, lietotāju vajadzību izpratni, strīdu izšķiršanas funkciju izstrādi, testēšanu, īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu (sk. Attēls 2.2).
Avots: ESAO (2020[56]), Digitālā pārvalde Čīlē: Publisko pakalpojumu izstrādes un sniegšanas uzlabošana, https://www.oecd-ilibrary.org/governance/digital-government-in-chile-improving-public-service-design-and-delivery_b94582e8-en.
Šie soļi nav lineāri, novedot pie galīga un statiska dizaina (sk. Attēls 2.2). Elastīgas pieejas pamatā esošais process ir iteratīvs, un tā mērķis ir nepārtraukti uzlabojumi. Elastīgas pieejas pieņemšana nozīmē pieņemt nenoteiktību un sagaidīt nepārtrauktu mācīšanos un uzlabojumus. Tā vietā, lai to ierosinātu valdība, pakalpojumu izstrādē tiek ņemta vērā izpratne par iedzīvotāju vajadzībām, kas balstīta uz pētījumiem, kuri veikti kopā ar iedzīvotājiem, atspoguļojot plašā iedzīvotāju izlasē paustos viedokļus un balstoties uz atziņām, kas iegūtas no sabiedrības datiem, kuri apkopoti, piemēram, administratīvo vai juridisko un tieslietu vajadzību aptaujās. Tas ļauj pakalpojumus veidot, vadoties pēc lietotāju vajadzībām, nevis īstenot pieņemtus vai paternālistiskus risinājumus, ko izstrādājuši valsts ierēdņi pie saviem galdiem. Uzsākot darbību un tiesas pakalpojumu ietekmi uz cilvēku dzīvi, elastīga, pētniecībā balstīta pieeja uzsver nepārtrauktu lietotāju pieredzes izpratni, lai noteiktu ietekmi un reaģētu uz jebkādām atziņām, lai saprastu, vai pakalpojums sniedz vēlamos rezultātus. (OECD, 2020[56])
Faktu noskaidrošanas intervijās atklājās, ka SIT pakalpojumu izstrādē un sniegšanā Latvijā sistemātiski netiek ievērota elastīga pieeja. Ieinteresētās puses apstiprināja, ka, neraugoties uz IKT infrastruktūras ieviešanu pēdējos gados, ar strīdu izšķiršanu saistīto procesu un pakalpojumu izstrādē un sniegšanā netiek izmantota elastīga pieeja.
Faktu noskaidrošanas intervijās atklājās, ka dati netiek izmantoti, lai saprastu, vai SIT pakalpojumi atbilst lietotāju vajadzībām, vai lai tos prognozētu, mērītu un novērtētu. Tas attiecas, piemēram, uz juridiskās palīdzības pakalpojumu izstrādi un sniegšanu Latvijā. Pašlaik juridiskās palīdzības dienesti darbojas, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi vai pamatojoties uz anekdotisku lietotāju pieredzi. Piemēram, juridiskās palīdzības dienesti nekonstatē, vai tas pats klients ir zvanījis un/vai apmeklējis juridiskās palīdzības dienesta birojus. Tas var izraisīt kontaktu kavēšanos un atšķirības klientam sniegtajās konsultācijās. Dati netiek sistemātiski apkopoti un tādējādi izmantoti, lai uzlabotu lietotāju pieredzi saistībā ar juridiskās palīdzības pakalpojumiem. Tas var negatīvi ietekmēt tiesiskuma pieejamību, kavējot tiesiskuma nepilnību apzināšanu un to, kā tās varētu novērst, lai atbalstītu personas, kas vēlas saņemt juridisko palīdzību.
Problēma, kas ir pamatā tam, ka netiek ievērota elastīga pieeja, varētu būt saistīta ar tiesiskuma un lietotāju datu trūkumu. Latvija varētu veikt papildu pasākumus šajā jomā un apsvērt datu vākšanu, izmantojot tieslietu iestādes un to mijiedarbību ar lietotājiem, juridisko un tieslietu vajadzību apsekojumus, atgriezeniskās saites anketas, sadarbību ar kopienām un novērtēšanas pasākumus. Jāatzīmē, ka datu izstrādes un sniegšanas spējas ir sadalītas starp dažādām valsts un nevalstiskajām pusēm, piemēram, tiesām, juridiskās palīdzības aģentūrām, kopienas juridiskajiem centriem, privātprakses speciālistiem un citiem. Lai nodrošinātu pietiekamu vienotību un sadarbspēju, Latvijas valdībai ir iespēja uzņemties vadošo lomu, jo īpaši iesaistot plašu ieinteresēto pušu loku kā tiesiskuma datu ekosistēmas dalībniekus datu vākšanā, pārvaldībā un paziņošanā; sadarbībā ar citiem datu sniedzējiem izveidot kopīgus standartus un minimālās datu kopas, lai nodrošinātu lielāku konsekvenci; sadarbībā ar citiem datu sniedzējiem izveidot koordinācijas un sadarbības protokolus un procesus, lai atvieglotu datu pārvaldību, drošību un koplietošanu (OECD, 2021[6]).
Juridiskā palīdzība ir konkrēta joma, kurā Latvija varētu gūt labumu no elastīgas pieejas pakalpojumu izstrādē un sniegšanā. Attiecīgu datu vākšana un elastīgas pieejas piemērošana varētu palīdzēt, piemēram, izstrādāt juridiskās palīdzības tiešsaistes platformu, kas soli pa solim sniedz norādījumus par to, kā pieteikties juridiskajai palīdzībai. Šāda platforma varētu aizstāt pašreizējās elektroniskās veidnes un uzlabot gan lietotāju pieredzi, gan juridiskās palīdzības dienestu datu vākšanu. Tāpat lietotāju pieredzi varētu uzlabot, piemēram, sniedzot norādījumus lietotājiem par veidlapu aizpildīšanu, jo, kā ziņots faktu noskaidrošanas intervijās, daži no viņiem pašlaik saskaras ar grūtībām, aizpildot piedāvātās veidlapas. Turklāt platforma varētu vākt datus, lai palīdzētu noteikt lietotāju paradumus un vājās vietas juridiskās palīdzības pakalpojumu sniegšanā.
Neraugoties uz pozitīvo ietekmi uz tiesu pieejamības uzlabošanu, plašā digitālo tehnoloģiju un datu izmantošana rada neatliekamas un savā ziņā jaunas ētiskas problēmas. Piemēram, pieaugošā personas datu un datu, kas nav personas dati, pieejamība un piekļuve tiem rada daudz jautājumu ne tikai par to ētisku vākšanu, apstrādi, glabāšanu un izmantošanu, bet arī par atbildību, pārskatatbildību, taisnīgumu un tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanu, izmantojot digitālās, īpaši jaunās tehnoloģijas.
Svarīgs aspekts SIT īstenošanā ir ētiskās sekas un drošības mehānismi, lai aizsargātu puses, jo īpaši neaizsargātās grupas, neitrālo trešo personu, padomdevēju un atbalsta personālu. Iedzīvotāju un uzņēmēju bažas par datu apstrādes praksi strauji mainās, un pieaug interese par ētisku pieeju datu pārvaldībai. Plaši izplatīti datu aizsardzības pārkāpumi, lielo tehnoloģiju uzņēmumu ("tehnoloģiju gigantu") ietekme privātajā sektorā un regulējuma attīstība ir pievērsusi sabiedrības uzmanību tam, kā tiek apstrādāti dati. Faktu noskaidrošanas intervijās iestāžu pārstāvji pauda entuziasmu par jaunajiem risinājumiem, taču izteica arī bažas par to ieviešanu, piemēram, saistībā ar datu aizsardzību un drošību. Tas ir pozitīvs apliecinājums tam, ka Latvijas ieinteresētās puses apzinās un ņem vērā šīs vērtības.
Uzticēšanās ir viens no uz datiem balstīta publiskā sektora pamataspektiem, un tā priekšnoteikums ir jau esošie pareizie datu pārvaldības mehānismi (sk. Datu pārvaldība un tās stratēģiskā izmantošana). Uzticēšanās ietver to, kā uz datiem balstīts publiskais sektors var reaģēt uz izaicinājumiem, ko rada datu izmantošana. Tas ietver ētiskas sistēmas pieņemšanu, lai vadītu lēmumu pieņemšanu un liktu pamatu rīcībai; privātuma aizsardzību un datu īpašumtiesību un atļauju precizēšanu; datu izmantošanas pārredzamības nodrošināšanu; un drošības infrastruktūras un pasākumu nozīmes atzīšanu, netraucējot jauninājumu ieviešanu un progresīvu, uz cilvēkiem orientētu tiesiskuma pakalpojumu sniegšanu (OECD, 2019[17]).
Starp visaptverošajiem jautājumiem par ētisku un uzticamu datu izmantošanu tieslietu nozarē Latvija varētu apsvērt šādus aspektus (OECD, 2021[58]):
Datu izmantošana, lai kalpotu sabiedrības interesēm un nodrošinātu sabiedrisko vērtību: Valdībām, publiskā sektora organizācijām un ierēdņiem, izmantojot datus, būtu jātiecas kalpot sabiedrības interesēm un nodrošināt sabiedrisko vērtību saskaņā ar ESAO Ieteikumu par datu pieejamības un kopīgas lietošanas uzlabošanu (OECD, 2021[59]). Šajā nolūkā tieslietu iestādēm un ierēdņiem vienmēr par prioritāti būtu jānosaka sabiedrības intereses un jāņem vērā ieinteresēto personu, piemēram, privātpersonu, kopienu un privātā sektora, likumīgās vajadzības, lai maksimāli palielinātu ieguvumus no datu pieejamības, kopīgas lietošanas un izmantošanas visai sabiedrībai kopumā. Tas palīdzētu palielināt valdības leģitimitāti datu apstrādē un izmantošanā, kā arī uz cilvēku orientētas politikas un pakalpojumu sniegšanā.
Cieņpilna datu pārvaldība: Tieslietu ierēdņiem vienmēr būtu jānodrošina uzticama datu pārvaldība dažādos datu vērtības cikla posmos, tostarp, bet ne tikai, datu radīšanā, vākšanā, atlasē, glabāšanā, iznīcināšanā, piekļuvē, koplietošanā un izmantošanā. Tas ietver rīcību saskaņā ar sabiedrības interesēm, savām funkcijām un piemērojamiem stingrajiem un nesaistošajiem regulatīvajiem noteikumiem.
Datu atbilstība mērķim: Tieslietu civildienesta ierēdņiem būtu jāapsver datu vākšanas, piekļuves, koplietošanas vai izmantošanas mērķis. Tas nozīmē, ka ir jānodrošina skaidrība starp mērķi un likumīgajām interesēm, kas pamato datu vākšanu, piekļuvi, kopīgošanu un izmantošanu. Tas palīdz saglabāt uzticību un mazināt ar datu ļaunprātīgu izmantošanu saistītos riskus.
Datu ētikas apsvērumu iekļaušana tieslietu nozares pārvaldībā un iestādēs: Tas ietver pamatnostādņu, sistēmu un rīku izstrādi un apmaiņu par datu izmantošanu, ievērojot ētisku pieeju. Tas var palīdzēt stiprināt pārskatatbildību, izstrādāt mācību un veiktspējas uzlabošanas materiālus, lai veicinātu tieslietu ierēdņu informētību. Tas ietver procedūru izveidi, lai sistemātiski risinātu datu iespējamās ļaunprātīgas izmantošanas problēmas; tieslietu ierēdņu savstarpēju novērtējumu par datu izmantošanu uz datiem balstītos projektos; regulāru un izlases veidā veiktu datu auditu (tostarp kvalitātes, atbilstības standartiem, paraugprakses un noteikumu ievērošanas jomā); kā arī drošu vidi, lai ziņotu par datu ļaunprātīgu izmantošanu.
Datu vākšanas, piekļuves, koplietošanas un izmantošanas robežu noteikšana: Latvija varētu apsvērt iespēju ievērot līdzsvarotu pieeju datu vākšanai un izmantošanai, izsverot attiecīgos kompromisus un sabiedrības izmaksas un ieguvumus, kā arī izvērtējot ierobežojumus, riskus un noteikumus saistībā ar datu koplietošanu, vākšanu un izmantošanu. Izsakoties precīzāk, robežas var ietvert tādu normu pieņemšanu kā datu minimizēšana un proporcionalitāte, kā arī sadalītu datu un šifrēšanas rīku izmantošana.
Skaidra un atklāta attieksme pret datu izmantošanu tieslietās: Laba komunikācija ir būtiska, lai informētu un iesaistītu attiecīgās ieinteresētās puses iekļaujošā sociālā dialoga procesā par datu ētisku izmantošanu tieslietās. Šajā sakarā Latvijas tieslietu nozares vadībai ir jābūt atklātai par to, kā dati tiek izmantoti, kādiem mērķiem un kas tos izmanto. Tas var ietvert izpratnes veicināšanu un datu pārvaldības un vadības politikas, prakses un procedūru publicēšanu, jo īpaši attiecībā uz personas datu izmantošanu. Tas ietver arī iesaistīšanos sociālajā dialogā ar attiecīgajiem dalībniekiem tieslietu publiskajā sektorā un ārpus tā (dalībniekiem, kuru dati tiek izmantoti, vai viņu pārstāvjiem, un sekundārajām ieinteresētajām pusēm, kuras datu izmantošana var ietekmēt vai kurām tā var nodarīt kaitējumu).
Ļaut datu subjektiem kontrolēt savus datus: Kad personas ir informētas par to, kā un ar ko dati tiek kopīgoti, tām būtu jādod tiesības pieņemt lēmumu par savu datu autonomiju, kontroli un pārstāvību, kā arī brīvi dot vai atsaukt piekrišanu to izmantošanai. Latvija var apsvērt ieviest tādus pasākumus kā piedāvāt datu subjektiem vai viņu pārstāvjiem iespēju un rīkus, lai tie varētu izvēlēties un atteikties no konkrētas datu izmantošanas, kā arī izstrādāt un ieviest rīkus (vai izmantot esošos mehānismus, piemēram, informācijas brīvības pieprasījumus), lai cilvēki varētu pieprasīt informāciju no publiskā sektora organizācijām par to rīcībā esošajiem datiem.
Jauno tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta un sadalītās virsgrāmatas (blokķēdes), izmantošana strīdu izšķiršanā rada dažus jautājumus un bažas tieslietu jomā ieinteresētajām pusēm saistībā ar pašreizējām tieslietu vērtībām un principiem. Šī jautājuma pamatā ir apsvērums par to, vai tehnoloģiju attīstība pārveido tieslietu pakalpojumus tik būtiski, ka ir nepieciešamas jaunas vērtības (OECD, forthcoming[47]). Lai gan joprojām ir spēkā vispāratzīti cilvēktiesību, procesuālo tiesību un politikas ieteikumi, piemēram, ESAO Ieteikums par tiesu pieejamību un uz cilvēkiem vērstām tiesu sistēmām un Kritēriji uz cilvēkiem vērstu juridisko un tieslietu pakalpojumu izstrādei un sniegšanai, SIT īstenošanai šīs vērtības ir jāpiemēro jaunā kontekstā un ar papildu pieejām.
Uzticēšanās ir galvenais digitālās transformācijas un mākslīgā intelekta ieviešanas veicinātājs. Lai gan mākslīgā intelekta lietojumu raksturu nākotnē un tā ietekmi var būt grūti paredzēt, mākslīgā intelekta sistēmu uzticamība ir būtisks faktors to ieviešanai tieslietu nozarē un ieinteresēto pušu piekrišanai. (OECD, 2019[60]). Ētiskas pieejas un drošības pasākumu pieņemšana ir būtiska, lai saglabātu uzticību tieslietu iestādēm, un veicina ieinteresēto pušu atbalstu digitālo tehnoloģiju un datu ieviešanai tieslietu nozarē.
Tā kā mākslīgā intelekta izmantošana tieslietu sistēmā kļūst arvien izplatītāka un vairs nav nekas neparasts automatizētu lēmumu ģenerēšanai, Latvijas vadībai un politikas veidotājiem, izstrādājot un sniedzot politiku un pakalpojumus, būtu jāapņemas ievērot vērtību kopumu saskaņā ar ESAO Ieteikumu par mākslīgo intelektu. Šīs vērtības ietver tiesiskuma, cilvēktiesību un demokrātijas ievērošanu. Dažas konkrētas šo vērtību izpausmes ir brīvība, cieņa un autonomija, privātums un datu aizsardzība, nediskriminācija, vienlīdzība un taisnīgums attiecībā uz mākslīgā intelekta sistēmu radītajiem rezultātiem (OECD, 2019[60]).
Lai ievērotu AI uzticamības principus, Latvija varētu apsvērt atbilstošu mehānismu un drošības pasākumu ieviešanu visā AI sistēmas dzīves ciklā. Šie mehānismi ietver MI sistēmu pārredzamību un izskaidrojamību, tostarp jēgpilnas informācijas sniegšanu, kas sniedz vispārēju izpratni par izmantotajām MI sistēmām; informētības veicināšanu, kad ieinteresētās puses mijiedarbojas ar MI sistēmu un/vai tās ietekmē šādas sistēmas; un iespēju tiem, kurus negatīvi ietekmē MI sistēma, apstrīdēt tās rezultātus, pamatojoties uz vienkāršu un viegli saprotamu informāciju par faktoriem un loģiku, kas kalpoja par pamatu prognozei, ieteikumam vai lēmumam (OECD, 2019[60]).
Latvijā aptaujātās ieinteresētās puses izrādīja lielu interesi un labu izpratni par attiecīgajām vērtībām, jo īpaši SIT kontekstā. Tajā pašā laikā viņi apzinājās iespējamos riskus, kas saistīti ar datu apstrādi, privātumu un drošību. Tomēr tika paustas zināmas neskaidrības un bažas par mākslīgā intelekta piemērošanu dažāda veida strīdu izšķiršanas procedūrām. Tāpēc ir ieteicams turpināt apspriest strīdu izšķiršanas vērtības un to, kā tās ietekmē digitālo tehnoloģiju un datu izmantošana, jo īpaši mākslīgā intelekta izmantošana SIT sistēmās.
Ieviešot mākslīgā intelekta sistēmas, Latvijai būtu arī jādomā par stabilu, drošu un drošu infrastruktūru visā to dzīves ciklā, lai normālas lietošanas apstākļos tās neradītu nepamatotus drošības riskus. Tāpat katrā mākslīgā intelekta sistēmas dzīves cikla posmā būtu pastāvīgi jāpiemēro sistemātiska riska pārvaldības pieeja, lai risinātu ar mākslīgā intelekta sistēmām saistītos riskus, tostarp privātuma, digitālās drošības, drošības un neobjektivitātes riskus. MI pārstāvjiem vajadzētu būt atbildīgiem par MI sistēmu pareizu darbību un iepriekšminēto principu ievērošanu (OECD, 2019[60]).
Ieviešot mākslīgā intelekta sistēmas tieslietu sistēmā, Latvijai papildu ESAO Ieteikumam par mākslīgo intelektu un Eiropas Ētikas hartai par mākslīgā intelekta izmantošanu tiesu sistēmās un to vidē (sk. Logs 2.8) jāņem vērā spēkā esošie saistošie tiesību akti un norādījumi. Tas attiecas arī uz Vispārīgo datu aizsardzības regulu (VDAR) un gaidāmo ES Likumu par mākslīgo intelektu, kuram pēc pieņemšanas varētu būt regulas spēks. Projektā jau ir iezīmēts, kā Eiropas Savienība plāno noteikt mākslīgā intelekta sistēmu standartus, regulēt un dažos gadījumos ierobežot to izmantošanu (sk. LogsLogs 2.8).
Līdz ar mākslīgā intelekta ieviešanu tieslietu sistēmu darbībā nepieciešamība pēc ētiskas pieejas un drošības pasākumiem kļūst būtiska. Eiropas Ētikas harta par mākslīgā intelekta izmantošanu tiesu sistēmās ir principu kopums, ko pieņēmusi Eiropas Padomes Tiesas spriešanas efektivitātes komisija (CEPEJ). Hartas mērķis ir nodrošināt, lai mākslīgā intelekta straujā attīstība tiesu sistēmās atbilstu pamattiesībām. Tās mērķis ir arī nodrošināt sistēmu gan politikas veidotājiem, gan publiskā un privātā sektora ieinteresētajām personām, kas atbildīgas par mākslīgā intelekta rīku izstrādi un ieviešanu tiesu nolēmumu un datu apstrādē.
Harta parāda, cik svarīgi ir izveidot tiesisko regulējumu, lai stiprinātu pārredzamību, pārskatatbildību un cilvēktiesību ievērošanu, tādējādi veicinot atbildīgu mākslīgā intelekta izmantošanu tieslietu nozarē. Tajā uzsvērti šādi pamatprincipi, kas jāievēro MI un tiesiskuma jomā:
1. Pamattiesību ievērošanas princips: Nodrošināt, lai mākslīgā intelekta rīku un pakalpojumu izstrāde un ieviešana būtu saderīga ar pamattiesībām.
2. Nediskriminācijas princips: Īpaši novērst jebkādas diskriminācijas veidošanos vai pastiprināšanos starp cilvēkiem vai cilvēku grupām.
3. Kvalitātes un drošības princips: Attiecībā uz tiesu nolēmumu un datu apstrādi, izmantojot sertificētus avotus un nemateriālus datus ar modeļiem, kas izstrādāti starpdisciplinārā veidā drošā tehnoloģiskā vidē.
4. Pārredzamības, objektivitātes un taisnīguma principi: Datu apstrādes metožu pieejamības un saprotamības nodrošināšana, ārējo auditu atļaušana.
5. "Lietotāja kontrolē" princips: Nepieļaut iepriekš skaidri paredzētu pieeju un nodrošināt, ka lietotāji ir informēti dalībnieki un kontrolē savu izvēli.
Hartā ne tikai uzsvērti pamatprincipi, bet arī uzsvērta nepieciešamība veikt pasākumus, lai uzraudzītu un novērtētu, kā ieinteresētās puses tos piemēro, lai uzlabotu un pielāgotu praksi strauji mainīgajai tehnoloģiju videi.
Eiropas Savienības Likums par mākslīgo intelektu (ES MI likums) ir normatīvais regulējums, ko Eiropas Komisija ir izstrādājusi, lai regulētu mākslīgā intelekta sistēmas un izveidotu globālu standartu mākslīgā intelekta politikai. Ierosinātās regulas mērķis ir nodrošināt tādu mākslīgā intelekta sistēmu saskaņotu izmantošanu un attīstību, kas atbilst pamattiesībām un ES vērtībām.
ES MI likumā ir pieņemta uz risku balstīta pieeja, lai klasificētu MI praksi un sistēmas. Pirmkārt, tā aizliedz praksi, kas nav saderīga ar Eiropas Savienības garantētajām tiesībām un vērtībām. Piemēram, tā ir vērsta pret "sistēmām, kas izmanto kādas konkrētas personu grupas (...) neaizsargātības (...), lai būtiski izkropļotu šai grupai piederošas personas uzvedību tādā veidā, kas rada vai var radīt šai personai vai citai personai fizisku vai psiholoģisku kaitējumu". Pēc tam ES MI likumā ir identificētas augsta riska MI sistēmas un noteiktas ar tām saistītās prasības un pienākumi ieinteresētajām pusēm, kas iesaistītas šīs augsta riska kategorijas nodrošināšanā, izplatīšanā un izmantošanā.
Lai gan priekšlikums vēl tiek apspriests, ES MI likums liecina par izpratni par mākslīgā intelekta izmantošanas iespējamo negatīvo ietekmi un uzsver starptautiskās sadarbības nozīmi, lai izveidotu kopēju sistēmu.
Saskaņā ar Spānijas valsts stratēģiju mākslīgā intelekta jomā un programmu "Digitālā Spānija 2026" Spānija nesen izveidoja Spānijas Mākslīgā intelekta uzraudzības aģentūru, kas ir pirmā šāda veida aģentūra Eiropā. Līdz ar šīs aģentūras izveidi 2023. gada augustā Spānija kļuva par pirmo Eiropas Savienības dalībvalsti, kas izveidoja mākslīgā intelekta regulatīvo iestādi.
Šīs organizācijas galvenais mērķis ir mazināt riskus, ko var radīt mākslīgā intelekta izmantošana, un veicināt mākslīgā intelekta sistēmu atbilstošu attīstību un pilnveidošanu. Spānijas valdība būs iestāde, kas būs atbildīga par mākslīgā intelekta sistēmu uzraudzību un, ja nepieciešams, par sankciju piemērošanu, lai novērstu vai mazinātu riskus integritātei, privātumam, vienlīdzīgai attieksmei, jo īpaši, lai novērstu ar dzimumu saistītos aizspriedumus, un riskus citām pamattiesībām, ko var ietekmēt mākslīgā intelekta sistēmu nepareiza izmantošana.
Avots: Eiropas Padome (2018[61]), Eiropas Padome pieņem pirmo Eiropas Ētikas hartu par mākslīgā intelekta izmantošanu tiesu sistēmās, https://www.coe.int/en/web/cepej/cepej-european-ethical-charter-on-the-use-of-artificial-intelligence-ai-in-judicial-systems-and-their-environment; Eiropas Savienība (2023[62]), ES MI likums: Pirmā regula par mākslīgo intelektu, https://www.europarl.europa.eu/news/en/headlines/society/20230601STO93804/eu-ai-act-first-regulation-on-artificial-intelligence; Spānijas valdība (2023[63]), Karaļa 22. augusta dekrēts 729/2023, ar ko apstiprina Spānijas Mākslīgā intelekta uzraudzības aģentūras statūtus, https://boe.es/diario_boe/txt.php?id=BOE-A-2023-18911.
Visos gadījumos, kad tiesa pieņem automatizētu lēmumu, tiek piemēroti spēkā esošie VDAR noteikumi un valsts datu aizsardzības tiesību akti (t. i., Personas datu apstrādes likums). VDAR ir skaidri noteikts, ka personas ir pienācīgi jāinformē par to, ka lēmumi tiek pieņemti automātiski, un par to loģiku, atspoguļojot arī ESAO ieteikumā par mākslīgo intelektu noteiktos principus. Turklāt saskaņā ar VDAR personām ir tiesības iebilst pret lēmumiem, kas pieņemti, izmantojot tikai automatizētus līdzekļus. 71. apsvērumā skaidri noteikts, ka uz šādu apstrādi "būtu jāattiecina atbilstošas garantijas, kurām būtu jāaptver konkrētas informācijas sniegšana datu subjektam un tiesības panākt cilvēka līdzdalību, tiesības paust savu viedokli, saņemt paskaidrojumu par lēmumu, kas pieņemts pēc šādas izvērtēšanas, un apstrīdēt lēmumu".
Lai nodrošinātu jurisdikcijas neatkarību, saskaņā ar VDAR tiesas nepakļaujas uzraudzības iestādei (Latvijā - Datu valsts inspekcija), ja personas dati tiek apstrādāti, īstenojot tiesas jurisdikcijas funkciju. Tomēr tiesām joprojām ir jāievēro VDAR un citu Latvijā piemērojamo privātuma tiesību aktu noteikumi.
Atsauces
[18] Baredes, B. (2022), “Serving citizens: Measuring the performance of services for a better user experience”, OECD Working Papers on Public Governance, No. 52, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/65223af7-en.
[31] Blackburn, R., G. Saridakis and J. Kitching (2015), The legal needs of small businesses: An analysis of small businesses’ experience of legal problems, capacity and attitudes, https://doi.org/10.13140/RG.2.1.5039.0488.
[10] CEPEJ (2022), Evaluation of the Latvia justice system, https://www.coe.int/en/web/cepej/cooperation-programmes/evaluation-of-the-latvian-justice-system.
[14] CEPEJ (2021), Guidelines of the Committee of Ministers of the Council of Europe on online dispute resolution mechanisms in civil and administrative court proceedings, https://search.coe.int/cm/Pages/result_details.aspx?ObjectId=0900001680a2cf96.
[25] Community Advocacy and Legal Centre (2015), Librarians and Access to Justice Outreach: Project Report and Resources, https://communitylegalcentre.ca/wp-content/uploads/2018/03/Librarians-and-access2justice-report.pdf (accessed on 22 November 2022).
[61] Council of Europe (2018), Council of Europe adopts first European Ethical Charter on the use of artificial intelligence in judicial systems, https://www.coe.int/en/web/cepej/cepej-european-ethical-charter-on-the-use-of-artificial-intelligence-ai-in-judicial-systems-and-their-environment (accessed on 12 December 2022).
[45] Cyberjustice Laboratory (2022), PARLe – Plateforme d’Aide au Règlement de Litiges en ligne, https://www.cyberjustice.ca/logiciels-cyberjustice/nos-solutions-logicielles/parle-2/.
[48] European Commission (2022), Resolving consumer disputes out of court (report), https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/13417-Resolving-consumer-disputes-out-of-court-report-_en (accessed on 12 December 2022).
[11] European Union (2023), 2023 Rule of Law Report - Country Chapter Latvia, https://commission.europa.eu/publications/2023-rule-law-report-communication-and-country-chapters_en.
[62] European Union (2023), EU AI Act: first regulation on artificial intelligence, https://www.europarl.europa.eu/news/en/headlines/society/20230601STO93804/eu-ai-act-first-regulation-on-artificial-intelligence (accessed on 30 August 2023).
[12] European Union (2022), Digital Economy and Society Index, https://digital-agenda-data.eu/charts/desi-components#chart={%22indicator%22:%22desi%22,%22breakdown-group%22:%22desi%22,%22unit-measure%22:%22pc_desi%22,%22time-period%22:%222022%22}.
[53] European Union (2022), Proposal for a Regulation of the European Parliament and of the Council on the digitalisation of judicial cooperation and access to justice in cross-border civil, commercial and criminal matters, and amending certain acts in the field of judicial cooperat, COM (2021) 759, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/HIS/?uri=CELEX%3A52021PC0759.
[30] European Union (2022), SME Performance Review 2021/2022 - Latvia country sheet, https://ec.europa.eu/docsroom/documents/50694 (accessed on 1 December 2022).
[52] European Union (2020), Regulation (EU) 2020/1783 of the European Parliament and of the Council of 25 November 2020 on cooperation between the courts of the Member States in the taking of evidence in civil or commercial matters (taking of evidence) (recast), https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A32020R1783.
[51] European Union (2020), Regulation (EU) 2020/1784 of the European Parliament and of the Council of 25 November 2020 on the service in the Member States of judicial and extrajudicial documents in civil or commercial matters (service of documents) (recast), https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A32020R1784.
[66] European Union (2019), Directive (EU) 2019/1151 of the European Parliament and of the Council of 20 June 2019 amending Directive (EU) 2017/1132 as regards the use of digital tools and processes in company law, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A32019L1151.
[27] Government of France (2023), Conseiller numérique : Lieux de médiation numérique par région, https://www.conseiller-numerique.gouv.fr/regions (accessed on 5 December 2022).
[26] Government of France (2023), Conseiller numérique France services, https://www.conseiller-numerique.gouv.fr/ (accessed on 5 December 2022).
[21] Government of Latvia (2022), Latvia Justice Strategy for 2022 - 2026, https://www.tm.gov.lv/lv/media/10187/download.
[64] Government of Latvia (2021), Digital Transformation Guidelines for 2021 – 2027, https://digital-skills-jobs.europa.eu/en/actions/national-initiatives/national-strategies/latvia-digital-transformation-guidelines-2021-2027.
[23] Government of Latvia (2021), Jānis Bordāns: Latvia and the OECD are starting co-operation for the introduction of a new court service - online dispute resolution, https://www.tm.gov.lv/en/article/janis-bordans-latvia-and-oecd-are-starting-co-operation-introduction-new-court-service-online-dispute-resolution.
[20] Government of Latvia (2020), National Development Plan 2021-2027, https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027__ENG.pdf.
[49] Government of Latvia (2014), Arbitration Law, https://likumi.lv/ta/en/en/id/266615.
[19] Government of Latvia (2010), Latvian Sustainable Development Strategy until 2030, https://www.varam.gov.lv/sites/varam/files/content/files/lias_2030_parluks_en.pdf.
[55] Government of Spain (2023), Digital Transformation of Justice in Spain: Presentation to the delegation of the Brandenburg Parliament, https://www.mjusticia.gob.es/es/JusticiaEspana/ProyectosTransformacionJusticia/Documents/Digital%20Transformation%20of%20Justice.pdf.
[63] Government of Spain (2023), Royal Decree 729/2023, of August 22, which approves the Statute of the Spanish Agency for the Supervision of Artificial Intelligence, https://boe.es/diario_boe/txt.php?id=BOE-A-2023-18911.
[46] International Finance Corporation (2016), Making Mediation Law, https://doi.org/10.1596/28297.
[39] Latvia (2022), Extensive digital skills training for law enforcement officers is coming to an end, https://www.ta.gov.lv/lv/jaunums/nosledzas-apjomigas-digitalo-prasmju-macibas-tieslietu-darbiniekiem?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F.
[65] Latvia (2022), Latvia Justice Strategy for 2022 - 2026, https://www.tm.gov.lv/lv/media/10187/download (accessed on 7 December 2022).
[38] Latvia (2021), Court Administration, https://www.ta.gov.lv/lv/media/2183/download?attachment (accessed on 30 August 2022).
[40] Latvia (1993), On Judicial Power, https://likumi.lv/ta/en/en/id/62847-on-judicial-power.
[54] National Center for State Courts (2017), JTC Resource Bulletin, https://www.ncsc.org/__data/assets/pdf_file/0031/18499/2017-12-18-odr-for-courts-v2-final.pdf.
[35] Noone, M. and L. Ojelabi (2020), “Alternative dispute resolution and access to justice in Australia”, International Journal of Law in Context, Vol. 16/2, pp. 108-127, https://doi.org/10.1017/S1744552320000099.
[1] OECD (2023), Recommendation of the Council on Access to Justice and People-Centred Justice Systems, https://legalinstruments.oecd.org/en/instruments/OECD-LEGAL-0498.
[9] OECD (2023), Towards a Child-friendly Justice System in Latvia: Implementing the Barnahus model, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/83ab7bf5-en.
[3] OECD (2022), Building Trust to Reinforce Democracy: Main Findings from the 2021 OECD Survey on Drivers of Trust in Public Institutions, Building Trust in Public Institutions, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/b407f99c-en.
[16] OECD (2022), Good Practice Principles for Public Service Design and Delivery in the Digital Age v1 - OECD Good Practice Principles for Public Service Design and Delivery in the Digital Age, https://engagement.oecd-opsi.org/engagement/processes/9/draft_versions/6 (accessed on 15 November 2022).
[58] OECD (2021), Good Practice Principles for Data Ethics in the Public Sector, https://www.oecd.org/digital/digital-government/good-practice-principles-for-data-ethics-in-the-public-sector.htm (accessed on 10 November 2021).
[4] OECD (2021), Government at a Glance 2021, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/1c258f55-en.
[6] OECD (2021), OECD Framework and Good Practice Principles for People-Centred Justice, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/cdc3bde7-en.
[7] OECD (2021), Performance of the Prosecution Services in Latvia: A Comparative Study, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/c0113907-en.
[59] OECD (2021), Recommendation of the Council on Enhancing Access to and Sharing of Data, https://legalinstruments.oecd.org/en/instruments/OECD-LEGAL-0463.
[22] OECD (2021), The E-Leaders Handbook on the Governance of Digital Government, OECD Digital Government Studies, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/ac7f2531-en.
[24] OECD (2021), “The OECD Framework for digital talent and skills in the public sector”, OECD Working Papers on Public Governance, No. 45, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/4e7c3f58-en.
[56] OECD (2020), Digital Government in Chile – Improving Public Service Design and Delivery, OECD Digital Government Studies, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/b94582e8-en.
[28] OECD (2020), OECD Digital Economy Outlook 2020, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/bb167041-en.
[15] OECD (2020), “The OECD Digital Government Policy Framework: Six dimensions of a Digital Government”, OECD Public Governance Policy Papers, No. 02, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/f64fed2a-en.
[57] OECD (2019), Digital Government Review of Argentina: Accelerating the Digitalisation of the Public Sector, OECD Digital Government Studies, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/354732cc-en.
[60] OECD (2019), Recommendation of the Council on Artificial Intelligence, https://legalinstruments.oecd.org/en/instruments/OECD-LEGAL-0449.
[17] OECD (2019), The Path to Becoming a Data-Driven Public Sector, OECD Digital Government Studies, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/059814a7-en.
[8] OECD (2018), Access to Justice for Business and Inclusive Growth in Latvia, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/9789264303416-en.
[32] OECD (2017), Small, Medium, Strong. Trends in SME Performance and Business Conditions, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/9789264275683-en.
[5] OECD (2015), Equal Access to Justice - 2nd Expert Roundtable Background Notes, https://www.oecd.org/gov/Equal-Access-Justice-Roundtable2-background-note.pdf (accessed on 14 December 2022).
[47] OECD (forthcoming), Conceptual Framework for Online Dispute Resolution.
[13] OECD (forthcoming), OECD Conceptual Framework for Online Dispute Resolution.
[33] OECD/Open Society Foundations (2019), Legal Needs Surveys and Access to Justice, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/g2g9a36c-en.
[34] PricewaterhouseCoopers and Europa-Universität Viadrina (2005), “Commercial Dispute Resolution Konfliktbearbeitungsverfahren im Vergleich”.
[37] Reiling, D. and F. Contini (2022), “E-Justice Platforms: Challenges for Judicial Governance”, International Journal for Court Administration, Vol. 13/1, https://doi.org/10.36745/ijca.445.
[44] Resolver (2022), About Resolver, https://www.resolver.co.uk/about.
[36] Sourdin, T. et al. (2016), “Evaluating Alternative Dispute Resolution in Taxation Disputes”, SSRN Electronic Journal, https://doi.org/10.2139/ssrn.2706879.
[29] Statista (2022), SMEs in Latvia in 2022, by size, https://www.statista.com/statistics/879095/number-of-smes-in-latvia/ (accessed on 1 December 2022).
[42] Tyler Technologies (2022), Brochure: Online Dispute Resolution - Proven Technology, https://www.tylertech.com/resources/resource-downloads/brochure-online-dispute-resolution-proven-technology.
[41] Tyler Technologies (2022), Courts and Justice: Courts and Public Safety, https://www.tylertech.com/solutions/courts-public-safety/courts-justice.
[43] Tyler Technologies (2022), Enterprise Justice Software, https://www.tylertech.com/products/enterprise-justice.
[2] United Nations (2019), SDG Indicators Metadata: SDG 16.3.3.
[50] United Nations (2018), United Nations Convention on International Settlement Agreements Resulting from Mediation, https://treaties.un.org/pages/ViewDetails.aspx?src=TREATY&mtdsg_no=XXII-4&chapter=22&clang=_en (accessed on 19 December 2022).